Protams, tikai diena, kas mums ir svārīgāka nekā citas, kad laicīgi jāceļas, jādodas ceļā utt, ir diena, kad Vankūverā iestājās apokalipse, jebšu, pa nakti temperatūra pamatīgi nokrīt un ceļi piesnieg un piesalst. Mūsu vāģim (un lielākajai daļai autiņu Vkūverā), protams, vasarsriepas.

Pieņemam pieaugušo lēmumu auto nelietot un izvēlamies sabiedrisko. Tāds sniegs nav redzēts kopš Ziemassvētkiem Vistlerā. Trolejbuss brauca nu ĀRKĀRTĪGI piesardzīgi, uz eksāmenu ieradāmies laicīgi, taču bez kurioziem, protams, neiztikt. Daunīšu te netrūkst, prieks, ka šoreiz tie nebijām mēs, bet, ak, tie trakie cilvēki, lien bez rindas, vai mēģina piereģistrēties, kad reģistrācija nav vēl iesākta, pēc instrukciju nolasīšanas absolūti VISU dara ačgārni. Vispār man bija jautrs IELTS tests :)

Mīnusiņš bija 3h nīkšana starp rakstisko un mutisko, bet vismaz bija laiks apskatīt SFU campus, kā arī izdomāt trīssimts stulbības, ko izdarīt mutiskā eksāmena laikā. Redz, eksāmena nolikumā teikts, ka tā mērķis ir pārbaudīt angļu valodas zināšanas, nevis tavas vispārējās zināšanas, kā arī to, ka visam ko pateiks nav jābūt patiesam, bet gan vairāk jākoncentrējas uz gramatiku, izrunu, utt. Tad nu mēģinājām izdomāt absurdākās atbildes, kas vien iespējamas.

Abiem mutiskā daļa bija vienlaicīgi, dažādos kabinetos, mans eksaminators Kērtis noklausījies manus tekstus, atprasījis visu, kas jāatprasa, atvadījiās ar skaidru un gaišu, un latvisku "Paldies". Eh? Izrādās, ka viņš ir angļu valodas pasniedzējs, kas pirms vairākiem gadiem esot gadu nodzīvojis Rīgā. Nē, pasaule nav maza.

Priekā!