Beidzot-brīvdienā uzkāpu Grouse Grind, šī bija trešā reize un jāsaka, ka vieglāk nepaliek :D varbūt regulārāk jākāpj?!. Tas kāpiens ir viena no tām neizskaidrojamajām lietām, ko tev gribās un negribās darīt vienlaikus. Uz kalnu braucu ar mērķi pārspēt Edgara labāko laiku (48min), finālā laboju savu laiku tikai par 5min, kā rezultātā esmu joprojām stundas kāpēju grupiņā.

Jāpiebilst, ka šis kāpiens nav nekāda pastaiga, kasot dibenu un vērojot putniņus, nē, tas ir kārtīgs intensīvs treniņš, augšā kāpiens vismaz stundas garumā, pa ļoti stāvām trepēm, akmeņiem, klintīm, utt. vietām paliek tik neizturami, ka vnk gribās griezties riņķī, bet tad tu saproti, ka nekāda desmaize lejupceļš arī nav.

Vidusposmā sāc aprast ar sirds nenormālo dauzīšanos, pēdējā ceturtdaļa aiziet pusriksī, tikai tāpēc, ka redzama gaisma tuneļa galā (tik tiešām izeja no meža tā arī izskatās). Pēc kādām 5 minūtēm atpūtas, sāc apdomāties, ka nemaz nebija tik traki. Esot jau lejā (braucu ar gaisa tramvajiņu a.k.a. gondolu), gaidot pieturu jau skatījos uz takas sākuma punktu, pat apdomājoties varbūt iet vēlreiz.

Tas ir līdzīgi kā ar brīvo kritienu, kad uz pirmo aizgāju un mūs sāka celt gaisā prātā tajā brīdī es jau lamāju sevi un visu pasauli, un zvērējos nekad vairs, nekad vairs, lejā krītot vispār pātarus skaitīju, bet nepagāja ne piecas minūtes, kad ar prieku sēdos nākamajā brīvajā kritienā.

Paga, paga, ka tik to nesauc par adrenalīna devu.

Kalnā augšā viens no diviem mītošajiem grizli lāčiem.


______________________________

Runājot par kino, pamanīju rudenī iznākošo trillerīti, režisors neviens cits kā botoksa seja Silvestrs Stalone. Iemesls filmas pieminēšanai ir čomu bariņš, ko Stalone ir savācis vienkopus (bez viņa paša priekšgalā):

A. Švarcenegers
B. Villis
Dž. Stethems
D. Lungrēns
M. Rurks
Dž. Lī
E. Roberts
S. Ostins

Ja kādam interesē, traileris The Expendables