Katru gadu viens un tas pats, man personīgi marts ir "vismīkstākais" mēnesis, nezinu vai vainojams pēc-ziemas-vitamīnu/saules-trūkums vai kas, bet katrā ziņā nav izteiktāka mēneša, kad man gribas darīt NEKO :) un nekāda vaina.

Sakarā ar to esmu paspējusi izsekot līdzi pēdējai Lost sezonai (SPOILER: Sojers ir ments?! a?), Edgara ietekmē divus vakarus ziedojām "Transformers" un "Transformers 2" - kamēr viņš plaukšķināja rokas nu-kur-varbūt-tik-forša-filma, es tikmēr cīnījos ar miegu un nevarēju saprast vai ir nejēdzīgāka aktrise par Meganu Foksu, kura lomai noteikti tika pieņemta pēc kailas fotosesijas un ar norunu, ka viņa plikšķinās acis un centīsies nerunāt. Vakar savukārt noskatījāmies "Sex Drive", kas draudēja būt amerikāņu_pīrāga līmenī, bet jāsaka, ka virtuļa joki tomēr bija smieklīgi un mēs skatījāmies "unrated" versiju, kas nozīmē ar daudz plikumiem vietā un nevietā.

Edgars ir ticis pie super riteņa un ķiveres (te likums pieprasa), es vēl meklēju, bet ja godīgi pēc atvaļinājuma likšu to darīt Edzim, jo ko tad es saprotu - kas man liekas labs, ņemams, ritenis kā ritenis, tad dažam labam tas ir (pardon my French) sūds. Vispār sveiciens manam ritenim Jūrmalā, kad jums jūlijā nokusīs sniegs, lūdzu, pabraukājiet ar to :) :) :)

Par darbu runājot, tā otra intervija LS tiek vilcināta, runājos ar menedžeri, kas pa lietu, viņa teica, ka LS kārtējās maiņas uzņēmuma struktūrā un acīmredzot kamēr lielie lēmumi nav pieņemti, tikmēr visādas citas pārrunas tiek novilcinātas. Kas tad man, es jau paspēju uz citu darba interviju, to darbu ļoti gribu, bet par to pēc tam, pirmdien būšot atbilde. Turam īkšķus.

Atvaļinājuma mērķis un datums tika pārlikts, pārdomāts, mainīts un atlikts n-tās reizes, bet finālā pēc 4 dienām laižam uz Meksiku, Maiju Rivjēru (nedaudz zem Kankūnas, Karību jūras pusē) - olē! Būsim ciematiņā - Playa Del Carmen.



Mēneša notikums Edgaram - Olimpiskajās, ejot uz hokeja spēli viņš aizmirsa atstāt mājās savu ļoti mīļo Šveices armijas nazīti, tā nu mēs stāvējām pirms apsardzes, lai ietu cauri rentgenam un viņš tik groza galvu un pārdzīvo un nazi prom nedos un negrib arī pakļauties manam spiedienam noslēpt to kādos krūmos vai tamlīdzīgi. Apnika jau man viņu pārliecināt, tāpēc paņēmu viņa nazi, izņēmu viņa darba vizītkarti un piegāju pie viena no stadiona darbiniekiem, izskaidroju situāciju, iedevu piespraudi (šis, protams, manuprāt, bija kā dzeramnauda) :D un lūdzu, būt cilvēkam un nākamajā dienā dot kaut kādu ziņu, lai Edzis var aizbraukt pie viņa un paņemt atpakaļ to dikti mīļo nazīti.

Nākamajā dienā vecis nepiezvanīja. Nebija arī ziņas pēc nedēļas. Man tika pārmests kāpēc gan es nepaprasīju kunga numuru vai vismaz vārdu un kā es tā varēju atdot nazīti utt blah blah blah. Pagāja mēnesis, vakardiena, Edgars aiziet uz darbu, sekretāre viņu pasauc pie sevis un rāda - uz galda atstāts viņa Šveices armijas nazītis ar pabāztu vizītkarti zem tā. (onka no karmas laikam nobijās vai beidzot atgāja no Olimpiskā skurbuļa, bet katrā ziņā PALDIES, sīkums, bet patīkami) :)

Un tuvojas lieldienas - juhū