Par darbiem runājot 2

Njā, "točna, točna" tomēr nebija "točna, točna", runa ir par kolosālo vasaras darbiņu, kuru diemžēl man tomēr atteica, par labu kandidātam, kas dzimis audzis Vankūverā un daudz labāk zina Kanādas provinces un apgabalus (redz Raubo visur vienādi, vietējiem pirmā roka).

Viss tikai tāpēc, ka otrajā intervijā pie viena no pēdējiem jautājumiem "Vai es esot apceļojusi prērijas, utt", es ātri pateicu patiesību (jā, Mārtiņ, tev taisnība pokeram es īsti nederu, jo nemāku melot), ka "nē" un tad sapratu savu kļūdu, jutu, ka intervētāja noraustījās, bet smaids nezuda, pateicās, sarunājām par līguma parakstīšanu utt.

Tikai pāris dienas vēlāk saņēmu e-pastu, ka pašreiz tiek apsvērti citi kandidāti, kuri iespējams varētu vairāk pārzināt šo vietu. Uzreiz bija skaidrs, ka labi tas nebeigsies un šodien man deva galīgo atbildi, ka izvēlēts ir kāds vietējais.

Protams, ir bēdīgi, jo tā tomēr būtu bijusi lieliska iespēja apceļot daļu Kanādas, BET domājot ilgtermiņā, pēc pusgada braukt mājup mēs nevēlamies un dokumentus darba vīzai vēlamies jau laicīgi sākt kārtot. Tāds pagaidu darbs man noteikti tam nederētu, tādēļ turpinu vienu apsvērt iespēju par "karjeras" turpināšanu LS.

BET kā vienmēr nekad neko nevar skaidri zināt, man patīk liktens izspēlēti joki un ticu, ka viss notiek kā tam jānotiek.

Cheers!

Par jaunumiem ziņošu ;)
3 Responses
  1. ievels Says:

    F!!!!nmdbs
    Eh, bet tiešām viss notiek pēc plāna un noteikti, ko labāku atradīsi vai vajadzīgu...Bet vienalga man žēl, jo tu tak jau tāāā priecājies:((


  2. Vankūvera Says:

    Es taču par visu priecājos!!! :D :D :D


  3. Pēteris Says:

    Viss, kas notiek notiek uz labu, katrā ziņā to mēs saprotam tikai pēc tam :)


Ierakstīt komentāru