Kopš sāku strādāt LS (nu jau septiņi mēneši) ir nomainījusies lielākā daļa strādājošo skuķu. Vadītāja joprojām ir Patija, vadītāja asistente ir kanādiete Amanda (šobrīd viņa ir t.s. stress leave, redz kanādiešiem 40h darba nedēļa ir nenormāla pārslodze un tāpēc viņai vajag 2 mēnešus atpūtai, bet pie tā vēl atgriezīšos). Vēl varbūt kādas 6. darbinieces, kas bija jau pirms manis un no pāŗējās (kopā 37 bijām) ir nomainījušās vairākkārtīgi, nepaspēj vēl atcerēties vārdu, kā kāds jau atkal aiziet nākamais tiek pieņemts.

Nu jau vairāk kā menesi es skaitos pie vadības un tad nu man tas aitu bars jāgana, (par krievieti, filipīnietēm un pāris ķīnietēm, kas tur strādāja jau pirms manis, nesūdzos), bet jēziņ, strādāt ar kanādietēm vai tām, kas tikko sāk un ir absolūti slinkas un/vai stulbas - efff.

Negribas jau iet Amandas ceļu, kuru visas nicināja, puse no vecajām aizgāja no darba viņas dēļ, tikai tādēļ, ka viņa izvēlējās vadīt pavēlot un ar to iebrauca dziļās auzās, visas buntējās, turējās pretī, viņas maiņās slinkoja un pašu Amandu klaji ignorēja.

Mani arī pieskaitiet to bariņā, "mums-Amanda-nepatīk", jo par savu raksturiņa asumu pati nesūdzos, nav ko ar mani skrieties, tā, ka ar šo dāmīti arī pašai sanāca krietni parīvēties. Līdz vienai dienai, kad abas nosēdāmies un izrunājām nesaprašanos, lai vismaz varētu sastrādāties.

Tagad pati mācos aitas ganīt, lai komanda strādātu manā labā :) te galvenais ir katru cītīgi apstrādāt, nu tā pa draugam, bet tai pat laikā, lai ciena un klausa. Viegli nenākas un ar krievieti Sašu (oficiāli vissakarīgākais cilvēks veikalā) nospriedām, ka mēs kanādietes nekad darbā nepieņemtu. Viņi (-as) nav pieraduši (-as) strādāt, savukārt ir pieraduši (-as) sūdzēties, slinkot, nestrādāt, kavēt utt. tā varētu turpināt līdz vakaram.

Labi, ka pašas esam tādas baltas un pūkainas. Cheers!