Tātad beidzot tā diena ir pienākusi, t.i. pienāks rīt, kad mani oficiāli paaugstinās, neticās pilnīgi. Neticās, nevis tāpēc, ka beidzot, beidzot tas būs noticis, bet tāpēc, ka es taisos no tā atteikties.

Pirmkārt, jāsaka, ka Patija bija ļoti precīza savos izteikumos, kad pagājušā gada novembrī, pie manis pienākot, paziņoja, ka paredz man līdz jūnijam kļūt par vadītāja asistenti un līdz gada beigām tikt pie sava veikala (it kā jau nebūtu slikti).

Otrkārt, par atteikšanās iemesliem jau rakstīju iepriekš, taču rīt saruna būs par atalgojumu. Es zinu, ko viņi man piedāvās, es zinu, ko man ieteiks Patija, kā arī es zinu, ko es pieprasīšu (solos pieņemt amatu, ja viņi piekritīs manam variantam).