Jā, mums viss ir kārtībā, grūti noticēt cik ātri laiks skrien un cik ātri ir radusies "esam mājās" sajūta. Uz Latviju plānojam aizbraukt vēlu rudenī uz kādām divām nedēļām, lai paciemotos, satiktu radus/draugus, uzrīkotu kārtīgu pirti un lai brauktu atpakaļ uz mājām (lasi: Vankūveru).

Darbs ir šeit, dzīvoklis, mēbeles arī esam paspējuši sapirkt, ar mantām apaugam pa stundām, esam pacentušies pietiekami ātri apskatīt centru un apkārtni, lai pēc iespējas vairāk iepazītu pilsētu. Vietējā darba pieredze ir devusi ārkārtīgi daudz, lai gan nebeidz pārsteigt vietējo jautājumi par valodas zināšanām: "õ, tu šeit tikai pāris mēnešus un jau tik labi zini angļu valodu", njā ko lai saka, neesam jau bēgļi no Vjetnamas (vai arī?!).

Šīsnedēļas avīzes virsraksti mani apbēdināja un turpmāk es labprāt teiktu, ka esmu no Krievijas. Ziniet par ko es? To, ka bariņš neaptēstu latviešu olimpisko spēļu komitejai izmaksājuši 2 milj. $. Lasi šeit

Priecē, ka dzimtenē silts, mums gan grādi lēkā turpu šurpu, vienu dienu var iet T-kreklā ārā, nākamajā jau siltāka āra jaka un šalle prasās. Ceram uz nākamo nedēļu.

____________________________________________

Manuprāt, Heinekenam ļoti labi sanācis: