Tātad negribēju par to rakstīt, pirms nebūšu pati pārbaudījusi, bet tā kā tikko saņēmu apstiprinājumu, ka mana paciņa veiksmīgi saņemta, tad nu lūk:


Decembrī uzzināju par uzņēmumu, kas nodarbojas ar paku/paciņu sūtīšanu uz bijušajām PSRS valstīm, viņu ofiss ir tepat Vankūverā, mājīgi iekārtojies vienā kurpju veikalā.


Izcenojumi:


Air: 7.50 $/kg              Surface: 4.75 $/kg
Sūtīšanas ilgums:          attiecīgi 3 vai 6 nedēļas


Minimālais sūtījuma svars 5kg (pareizāk būtu teikt, minimālā summa par kādu maksāsi).


Obligāta piemaksa:         20.00 $ par piegādi uz mājām


Izmēru ierobežojumu nav (protams, šajā gadījumā es runāju par paciņām, nevis PAKĀM ar slēpēm, vai sunīti utt)


Kontakti:
Adrese     7985 Granville Street (Marpole)
Telefons    604 720 1009
Darba laiks     11:00am - 7:00pm (katru dienu, svētku laikā labāk piezvanīt un pārvaicāt)
___________________________


Salīdzināšanai Canadian Post:


Te, pirmkārt, ir precīzi jānorāda pakas izmērs.


Otrkārt, sūtījuma svars nevar pārsniegt 30kg (šeit jāpiebilst, ka krieviņš teica, ka viņiem ļoooti daudzi sūta smagās virs 30kg pakas).


Tātad sūtot 15 x 10 x 5cm kasti, svars 5kg tas izmaksātu:

Air: 146.57 $                  Surface: 81.53 $

Sūtīšanas ilgums pieļauju tieši tāds pats, bet jāņem vērā, ka pēc paciņas būs jāiet uz pastu.

"Kā svētdiena, tā prom" ietvaros, ieplānojām kārtējo pārgājienu, šoreiz mums ar Edzi pievienojās daļa Ričmondas ģimenes. Stāvvietā tika aizgūta dabas rezervāta karte, lai nenovirzītos no takas, kas ieveda mūs nedaudz, nedaudz ilgākā pastaigā kā plānots.

Tātad aizbraucām uz to pašu "Lynn Canyon", pārgājām iekarenajam tiltam un sākām gājienu pa "Baden Powell trail" pa labi uz leju, lai ar lielu loku nonāktu atkal sākuma punktā. Tiktālu viss bija pēc plāna, sekojām norādēm uz takas, pagrieziens tur, krustceles šeit, pārejam lielajam ceļam, saprotam, ka ļoti pareizi vadāmies pēc kartes.

Šķērsojot Sīmora (Seymour) upi, nogriezāmies uz "Fisherman's Trail", pa kuru vajadzēja pāris kilometrus paiet uz augšu, mazliet uz priekšu un tad bija jābūt takai pa kreisi, kura tad mūs aizvestu atpakaļ līdz stāvvietai. Njā.... to pagriezienu mēs ilgi gaidījām.

Jāpiebilst, ka pārgājiens bija kolosāls, pāris kilometru vietā mēs nogājam aptuveni 15km, lai gan Edžus saka ka bija ap visiem 20km. Nākamajām reizēm jau esam izdomājuši aiziet līdz Sīmora ezera dambim, kā arī noteikti tur būs jāatgriežas, kad beidzot tiksim pie riteņiem un nemaz nerunājot par vasaras piknikiem, jo atpūtas iespēju tur netrūkst.

Atpakaļ pie gājiena, Mārtiņa navigācijas sistēmas mums turpināja apgalvot, ka nu tik, nu tik jābūt pagriezienam, bet veselais saprāts un fakts, ka taka vislaik sliecas nedaudz pa labi un kreisajā pusē mežs paliek tikai biezāks, lika domāt, ka tas pagrieziens varbūt arī būs, bet ne tik drīz kā plānots.

Grūts darbs tiek vienmēr atalgots, mūsu gadījumā tas bija fantastisks skata punkts "Fisherman's Trail" galā (skat foto zemāk, kā arī projekti, kas tur filmēti, piem. "Džumandži", "Laimīgais Gilmors", "Elektra", seriāli "X-faili", "Makgaivers", reklāmas "Coca-cola", "Volkswagen", utt.):



Atpakaļceļš bija jau pa asfaltētu velo celiņu "Seymour Valley Trailway", kas aizveda līdz pat Raisa (Rice) ezeram. Lietus pastiprinājās, vēl mirklīti pakavējāmies, bet tad nu gan bija laiks sēsties auto un doties mājup. Variet iedomāties to grupas gārdzienu, brīdī, kad visi iesēdāmies mīkstos auto beņķos. :)

Svētdienas mazais pārgājiens bija iemesls manai slinkajai dienai vakar, pat ierakstu nespēju pabeigt :) Tagad papētīju tās kartes (tās, kas "nekad nemelo",ja) un no trim viena bija patiesa, lūk šajā var skaidri redzēt, ka pagrieziena "pa kreisi" NAV.

Par kilometriem runājot, izskatās, ka Fisherman's Trail ir 7km vienā virzienā, mēs to attālumu nogājām turp un atpakaļ, jau ir 14km, vēl bija krietns gabals no iekarenā tilta līdz šai takai un puse Raisa ezera takas, kas kopā ar Baden Powell Trail daļu varētu būt ap 5km un tik tiešām izskatās, ka vēlk uz visiem 20km.

Kurš dosies nākamajā pārgājienā ar mums? :)

Tātad esmu noklausījusies instrukcijas, iepazinusies ar priekšniecību un savu klientu "VISA" - viens no Olimpisko spēļu ģenerālsponsoriem kopš 1986. gada.

Man izsniedza lielo melno "bībeli" a.k.a. "hostess manual", pēc kuras vadīties un kurā atrodamas visas instrukcijas, esmu tikusi arī pie 2 pāriem melnu klasisko bikšu, 2 krekliem, āra jakas, somas, lietussarga un cepures. Taču mani pabrīdināja, ka iespējams VISA gribēs mani ietērpt savā uniformā (jēēēē), bet jebkurā gadījumā šo komplektu es varu paturēt. Arī manu februāra telefona rēķinu apmaksās, viņi piešķirs 50$ manam telefona kredītam, protams, ja darba vajadzībās pārtērēšos, tad tas viss tiks atmaksāts.

Šodien pilsētā oficiāli atklāja jauno "Olympic Line" - jauns metro maršruts, lai gan īss, bet sākot ar šodien līdz pat marta beigām tas būs bezmaksas.

Šoreiz uz Cypress Falls Park, Edžum bija darba diena, līdz ar to braucu viena un ir aklāts kārtējais dabas brīnums un vieta, kurā atgriezties. Iesaku!

Kārtējais stundas brauciens ar sabiedrisko, pusstundas ar auto un tu esi prom no lielpilsētas. Tā kā biju viena, visu neizstaigāju, jo atzīšos izlasītais "parka" apraksts bija atsājis iespaidu (cilvēki bija ieteikuši uzmanīties no lāčiem) un to vietu par "parku" es tiešām nenosauktu, jo sajūta bija, ka esmu iemaldījusies dziļā mežā, nevis iekoptā takā un jābūt īpaši možai, lai nenoietu no "takas".


Braucot uz parku, pie reizes apskatīju arī Horshoe Bay, kas starpcitu ir ceļā uz Vistleru, tā, ka ja kāds no jums tuvojas Olimpiskajām, tad iesaku ieplānot kādu stundiņu, lai nobrauktu no lielceļa un apskatītu "nomali".

Un aizvakar solītie ziediņi, jo pumpuri plaukst un gaisā virmo pavasaris (vismaz man):

...ne jau Vankūverā.

Jūtu jums visiem LV līdzi (sniegs un sals utt.), bet šeit ir plusi, lietus un ziniet kas - pumpuri (skaisti rozā ziediņi, rīt ielikšu foto).

Šorīt arī pamostos, skatos ārā pa logu - bāc, SŪ*DS (atvainojos par savu franču valodu), milzu vējš, lietus (un līst jau visu nedēļu) un man maiņa vakarā, līdz ar to likās, ka visa diena izčakarēta. Kamēr tīrīju māju un meklēju pastkastītes atslēgu (jau nedēļu nevaram atrast, pastkastīte pilna ar vēstulēm, pie kurām netiekam un mums ir aizdomas, ka Vudijs nozūmējis to atslēgu, lai gan pats neatzīstas), jebkurā gadījumā.... tātad kamēr darīju šo-to-it-neko ap pusdienlaiku mākoņi izklīda, vējš pierima un uzspīdēja fantastiska saulīte un tajā brīdā diena aizgāja uz URRĀ =>

1) krosiņam āra temperatūra bija ideāla, var just, ka esmu arī labāk uztrenējusies, jo Vankūvera ir kalnā-lejā-kalnā-augšā trase;
2) namsaimnieks Endijs apsolīja rīt ievest pastkastītes atslēgas dublikātu, lai tiekam pie saviem sūtījumiem;
3) saulainais laiks ļāva man izbaudīt pastaigu uz metro (kad līst braucu ar autobusu, bet labā laikā man tas ir aptuveni 30min gājiens, kas manās slinkajās dienās teorētiski aizstāj krosiņu);
4) vakar man bija lielā kases apmācība un tādēļ kādu laiku būšu "uz kases", lai uztrenētos; līdz ar to darbā kaut kas jauns, laiks skrien ātrāk un diena paiet nemanot un man labi sanāk :)
5) ap martu man piesolīja paaugstinājumu;
6) man ir super kolēģes (bez vienas utes, taču viņa visiem besī un viņas uzvārds nepelnīti ir "Love", patiess stāsts), līdz ar to pēc darba izeju ar XXL smailiju uz sejas :)

Pārnākot mājās atradu ļooooti daudz atplēstu vēstuļu kaudzīti (Edgars noplosījies), jo, acīmredzot, Vudijs ir atradis atslēgu (es taču teicu, ka viņš vainīgs) vai arī Endijs ievedis otro atslēgu (nez vai).
Paldies, paldies visiem, lai gan vismīļākā no visām vēstulītēm (visas, protams, mīļas) bija no manas omītes un viņa būs mans turpmākais vēstuļu draugs numur viens (!) :)

Puiši vs Meitenes

Rīt Edžum puišu ballīte - viņa maiņas šefs izmaksā vakariņas vienā no labākajiem Vankūveras restorāniem par super peļņas procentu 2009-ajā gadā.

Nākampiektdien mēs ar kolēģēm dodamies uz dzērienu-pēc-darba uz kādu bāriņu, maksājam pašas, iniciatīva pašu, jo mēs vienkārši esam foršas! :)

Lai super nedēļas nogale visiem/-ām! :*

OK, nu jau spļāviena attālumā spēles un var just, ka februāris būs darba mēnesis un marts būs atpūtas mēnesis. MP darba grafiks skaidrs, nedēļas laikā būs arī LS darba grafiks un izskatās, ka no viena darba rīta maiņā, skriešu uz otru - vakara maiņā. Man liekas, ka mēnesis būs lielisks, jo man patīk kārtīgi noskrieties, lai pēc tam vēl kārtīgāk atpūstos (ja saprotat par ko es runāju mkei).

Olimpiskā lāpa tuvojas mūsu apgabalam, ir oficiāli izziņoti transporta ierobežojumi/izmaiņas spēļu laikā (ir ieteikums ieplānot papildus 45min ceļā uz darbu), metro plakātu stendā Zsvētku atlaides ir nomainījuši Olimpiskie plakāti un tirzdniecības centri lēnām gatavojas iepirkumu sprādzienam, kas varētu būt spēļu laikā (baumo, ka Hudson Bay strādāšot 24/7).

Atvaļinājuma iespējamie gala punkti izlozēti, atliek tikai izvēlēties starp vienu vai otru palmu salu un pavisam drīz būs pienācis laiks izkustināt koferus :)

"Up in the air" - piecas acis, man patika, ļoti! Iesaku!


"Miss Guided" - jauns seriāls, iznākušas tikai 7 pirmās sezonas sērijas, redzēs vai reitingi turēsies, so far so good.


"HIMYM" - skatos tiešraidē 100. sērijas pirmizrādi, AWESOME, gaisa buča kabeļtelevīzijai! ;)

Lynn Canyon Ecology Park - wow, kārtējo reizi, wow, wow, wow!!! Es mīlu šo (lasi: Britu Kolumbijas) dabu, to, ka stundas laikā ar sabiedrisko mēs tikām prom no centra uz tik fantastisku parku! Un kārtējo reizi žokli vajadzēja pievērt ar rokas palīdzību.


Parkā ir iekarenais tilts, līdzīgs kā Kapilano (atšķirība starp abiem - Kapilano ir lielāks, garāks un 35$ ieejas maksa), taču šis parks ir fantastisks un bezmaksas, tur varētu pavadīt no agra rīta līdz vēlam vakaram, krustām šķērsām izstaigājot katru taciņu. Kanjona krāces, vairāki lielāki un mazāki tiltiņi, Raisa ezers (Rice Lake) un galvu reibinošs svaigs gaiss. Iesaku!


Foto: Kur ir Valdo? 

Līdz ar nodokļa deklarāciju mēs (visi Kanādas iedzīvotāji) varam iesniegt arī savas mēnešbiļetes/braukšanas biļetes sabiedriskajam transportam, jo Kanāda domā zaļi un lai mudinātu tautu pārvietoties vairāk ar sabiedrisko transportu, piedāvā atmaksāt "sabiedriskā transporta nodokli" (liku pēdiņās, lai man kāds nepiešuj nekorektu nodokļa apsaukāšanu), ja tu iesniedz savas mēnešbiļetes (čeks nav nepieciešams, tikai tavs vārds un uzvārds uz biļetes otrās puses).


Vairāk informācijas par to Transitpass un Tax Credit.


[šo es, protams, uzzināju pēc tam, kad līksmi biju izlidinājusi ārā pirmo divu mēnešu biļetes, jo redz nolēmu mainīt netikumu, glabāt vecās nederīgās braukšanas kartes, damn]

Jāpiebilst, ka mēs izmantojam vienas zonas braukšanas mēnešbiļeti, kas ļauj mums pārvietoties ar jebkuru sabiedrisko transportu, jebkurā maršrutā visu mēnesi vienas zonas ietvaros.  

Cena 1 zonai mēnesim - 73 CAD

Vienas reizes braukšana biļete 1 zonai (derīga pusotru stundu jebkurā maršrutā) -  2.50 CAD

Lai svētdienas un svētku dienas padarītu īpašākas - pērkot vienas reizes pieaugušo (derīga pusotru stundu, visās zonās) braukšanas biļeti, ar to var pārvietoties sešas (6) personas = 2 pieaugušie (14 g. un vecāki) un 4 bērni (13 g. un jaunāki). Tātad tu un plus pieci! Tieši tā maksā par vienu, pieci par brīvu - jānopērk ir viena pieaugušo vienas reizes biļete. Netici?! - tas rakstīts šeit.


Ir arī nepatīkamāka ziņa - sākot ar šā gada 18. janvāri, iegādājoties braukšanas biļetes Vankūveras Starptautiskajā lidostā, braukšanas maksai būs papildus 5$ nodeva.

Šodien fotoklubiņš devās uz Džeriko pludmali un parku:

Pa dienu +6/+7, pusi nedēļas sola lietu, nedēļas nogalē - saulīti.
Mauriņi ir zaļi, krūmi pilni pīlādžogu, krosiņu skrienu rudens uniformā, dažviet esmu manījusi pumpurus.






Mans šīs dienas atklājums - Pacific Spirit Regional Park, tik tuvu pie mājām un tik daudz pastaigu/velo celiņu! Paies laiciņš līdz viss tiks apskatīts, lai gan šodien bija lietains, iepazinos vismaz ar vienu no takām un aizstāgāju līdz okeānam, mani sargāja Ecco - ūdensizturīgie:


Manā sarakstā ir velosipēds, kuru ceru pēc iespējas drīzāk iegādāties, lai saulainās dienās var visu krustām šķērsām izbraukāt!


Vissirforši.


p.s. Kurš jau noskatījās Desperate Housewives jauno sēriju? Man vienīgajai kabatlakatiņš bija vajadzīgs? :o
Gaidu HIMYM ar kārtīgu smieklu devu!