Uz nedēļu izrāvāmies un tā kārtīgi nodevām uguņus!

Ar katru ceļojumu man liekas, ka uzņemu arvien mazāk bildes un vairāk cenšos baudīt to mirkli, kad atrodos vietā, kuru vēlējos iemūžināt. Lai arī cik laba neiznāktu fotogrāfija vai varbūt video, tomēr tas nav viens un tas pats, kā pašam stāvēt tajā vietā un baudīt to pieredzi. 

Vismīļākie man vienmēr ir bijuši spontānie braucieni, par ceļojumu favorītiem noteikti uzskatu ASV braucienu vairāk kā pirms gada, kad divās nedēļās ar auto apbraucām krietnu daļu valsts rietumu piekrastes, un otrais būs mazmazītiņa daļa Kanādas, ko iepriekšējā nedēļā iepazinām. 



Nedēļas laikā nobraucām nedaudz virs 2000km, to visu tikai pa niecīgu daļu Britu Kolumbijas un nedaudz aizskarot Albertas provinci. Maršruts netika izplānots, tikai zinājām sākuma un beigu datumus, pāris iespējamos apskates punktus un tad tik ļāvāmies plūsmai.

Paspējām izbraukāt Gleišera (Glacier), Benfas (Banff) un Džaspera (Jasper) Nacionālos parkus, lāci diemžēl (vai par laimi) tā arī nevienu neredzējām, bet saskrējāmies gan ar kojotu, dažādākajām vāverēm, murkšķiem, briedīšiem, stirniņām; izbaudījām raftingu pa Kicking Horse upi (Goldenā), izbaudījām fantastiskas kempingu vietas (Martha Creek Prov. Park, Golden Municipal Campground, Lake Loise Campground). 

Bija gan pārgājieni augsti kalnos, gan pa ielejām; izbraucām vienu no Top 10 pasaulē atzītākajiem skaistākajiem lielceļiem Icefields Parkway (ieņem trešo vietu); kārtīgi (un pavisam netīšām) piedzērāmies Goldenā (tas padarīja nākamās dienas raftingu vēl baudāmāku) un esam pārliecinājušies, ka pasaulē ekonomiskākais auto ir Pontiac Vibe. Apskatījām gan kanjonus, gan ledājus, gan ūdenskritumus, gan upes un ezerus, kas ir fantastiskākās krāsās nekā karību jūra un izbaudījām sniegu augustā un vēl, un vēl, un vēl. 



Vispār saprotam, kāpēc ir tik daudz kanādiešu, kas nekad nav bijuši ārpus savas valsts, jo te ir tik daudz, ko redzēt un darīt, ka viena dzīves laika nepietiek, lai to visu paspētu. Tik žēl, ka siltā sezona ir tik īsa. 



Turpmākajās dienās centīšos ievietot papildaprakstus par piedzīvojumiem un vēl nedaudz no cool and awesome and cool bildēm.  


Princesītes

Kā vienmēr un ar visu dzīvē, arī ar atvaļinājumu man šobrīd ir tā, ka - ja nebūtu, tad nevajadzētu, bet tā kā sarunāts, tad vajag vēl vairāk nekā ēst un knapi velku pēdējās dienas pirms tā. Gan rutīna, gan dāmu bariņš darbā, pat pilsētas dzīve šobrīd ir uzkarsusi līdz +30 vismaz, tā vien gribās nedēļu paslaistīties. Gribu pamosties bez plāna dienai, gribu iedzert aukstu aliņu pie ezera, gribu izmēģināt raftingu un ieraudzīt kādu lāci brīvā dabā.

Šodien ķīniešu kvartālam jubileja, vakarā nosvinējām ar kārtējo bubble tea, pilsēta čum un mudž no vecpuišu/veicmeitu ballītēm, woo-hoo girls and boys (HIMYM), darbā viss ok, esmu ieguvusi pāris regulārās klientes (krievietes), cīnos ar jaunajiem skuķiem, kas man jau liek justies tādai ehm nu kā lai saka mid-twenties. 

Jaunākajai Adijai ir 16 :) viņas mērķis nākamajai nedēļai - pilnībā notriekt vasarā sapelnīto naudu back to school shopping un sākt krāt no jauna (visticamākais, ka ziemassvētku šopingam). Viņa ir bērnībā filmējusies Bārbijas reklāmās, viņas māte ir kanādiete, tēvs no Tobago, draugs ir austrālis un mēs viņu turam aizdomās par zādzībām.

Raksturiņu parāda arī francūziete Maurīna, kurai visas emocijas kā emocijas tikai piecreiz sakāpinātākas, kura mēģina pierādīt savam tēvam, ka viņa ne tikai triec naudu, bet arī pelna, bet vnk ir reizes, kad ir arī vairāk jātērē, nekā pelna, jo tā  redz vajaga :) (20 gadi)

Džeimijai ir 21, viņas viena no piecpadsmit (nedaudz pārspīlēju, bet filipīniešiem ģimenes tik tiešām ir milzīgas) māsām Džolija bija pirmā, kas pirms pieciem gadiem sāka strādāt La Senza veikalā, tad Džolija aizgāja, Dženija sāka strādāt, tad Dženija aizgāja dekrētā un tad Džeimija sāka strādāt.

Īrietes viena pēc otras atbira, dažas izvēlējās citu darba vietu, vienai bija kakla iekaisums, kura dēļ bija jāatgriežās mājās (prom jādodas bija steidzami, tas nekas, ka mēnesi vēlāk netīšām viņai uzdūrāmies centrā), nākamajai vēl kaut kādas bēdas, pēdējās četras atbira vienlaicīgi ar aizbildinājumu, ka puse gribēja pārvākties uz Toronto un visas grib turēties kopā.

Manas trīs favorītes tiktāl ir:

Saša, krieviete, kura cītigi strādā, lieki neklačojas un ir uzticama, kura ar vīru ir nolēmusi darīt visu iespējamo, lai paliktu Kanādā. Šobrīd dzīvo šeit jau otro gadu un cer nākamā gada laikā tikt pie patstāvīgā iedzīvotāja statusa.

Otrā ir Nikija, ķīniete, kuras ģimenes stāsts ir riktīgs jampadracis, jo tēvs dāmas maina vienu pēc otras, dažas vienlaicīgi, līdz ar to pārvākšanas ir meitenes ikdiena. Taču kā darbiniece un paziņa viņa ir fantastiska un uzticama.

Trešā ir Nika, kuras tēvs ir ķīnietis, māte no Kambodžas, pirms gadu gadiem ģimene bēga no Ķīnas, nemieru dēļ un slēpās Taizemē, kur miera labad nācās slēpt uzvārdu, lai neatklātu, ka ģimene ir pa pusei ķīnieši. Tēvam nomainīja uzvārdu un kļūdas dēļ bērniem jaunā uzvārda vietā tika dots tēva vārds kā viņu jaunais uzvārds. Tāpec Nikai uzvārds ir tēva vārds. Nika Ra.

Patija Kanādā nokļuva ieprecoties ar vecu īgnu kanādieti, onka ir riktīgs maita, pati vienreiz ar to brīnumu parunājos, jēziņ, laikam viņai tiešām Indonēzija bija piegriezusies. Vecis rupjšs un dikti vecs, viņa savos 27, Kanādā ieradās pirms astoņiem gadiem, apprecot veco Džonu. Meitenes stāstīja, ka pāris gadus viņi esot bijuši precēti un tad Patija esot pieprasījusi šķiršanos un tad trādi rīdi ir sākušies, ar lielu lāmašanos veikalā utt. Finālā reizi pa reizei Džons uzzvana uz veikalu, pabļaustās uz mums un miers. Patijai nu ir Džoijs, itālis, ar kuru viņa laimīgi brauc mellenēs lidostas mežos un sacenšas ar Džoija māti ēst gatvošanā, ak itāļi.

Kur palika jūlijs? Tur aiziet augusts!

Sauļojāmies, strādājām, nedaudz atpūtāmies un jau augusts.

Time flies when you're having fun, tā tas laikam saucas. Neticās kā laiks izzūd, kas reizēm rada tādu kā panikas sajūtu, ka jāskrien un jādara cik tik spēka, bet no otras puses, gribās pacelt kājas pret sauli un ļauties mirklim nesteidzoties.

Jūlijā iepazināmies ar visādiem ķīniešu virtuves gardumiem, vasaras naktīs nedēļas nogalēs gan ķīniešu kvartāla pašā sirdī, gan Ričmondā, netālu no IKEAs. Iepazināmies ar bubble tea, šobrīd visiecienītākais vasaras dzēriens, milk shake, who?!


Esam arī pie dampja tikuši, kas, protams, ļoti atvieglo ikdienu, jo īpaši brīvdienas, kad ātrāk var tikt ārā no pilsētas pie fantastiskās dabas. Daba joprojām sajūsmina, lai gan acis pie skaistā pierod ātri un brīžiem jau piemirstas novērtēt to, kas ir apkārt.

Vēl tikai pusotra nedēļa un būs klāt atvaļinājums, tā kā man skaidri pateica, ka rudenī atvaļinājums nespīd, tad augusts bija vienīgā iespēja to izmantot, un maksimālais laiks - nedēļa. Līdz ar to izskatās, ka iegriezīsimies tikai kaut kad nākamgad, jo redz ar nedēļu vien par maz.

Ilgi domājām kā baudīsim nedēļu, uzstāju, ka atkal jālido prom, bet Prātiņš uzstāja, ka jāpēta Kanāda. Piekritu. Tātad nedaudz papētisim to, kas nav Amerika.

p.s.

Ā un, jā, es noskatījos Jersey Shore pirmo sezonu un, jā, man patika. Vienkārši histēriski jaunieši :D Raubo un Lidžõn - jums točna iesaku!

Ja tu mani patiešām pazītu

Iesaku If you really knew me:

http://www.mtv.ca/tvshows/if-you-really-knew-me/video_content.jhtml?id=1644488