Esmu starā par Marka Ronsona jauno albumu un trešdienas vakara noskaņai sūtu jums "Somebody To Love Me"


Mark Ronson - Somebody To  Love (Official Video)
Uploaded by PayeTaChatte. - Watch more music videos, in HD!

Tikai divas nedēļas un turpinam skaitīt. :)

Laikapstākļi padara dzīvi jautrāku - sals un sniegs vuhuuu.

Protams, tikai diena, kas mums ir svārīgāka nekā citas, kad laicīgi jāceļas, jādodas ceļā utt, ir diena, kad Vankūverā iestājās apokalipse, jebšu, pa nakti temperatūra pamatīgi nokrīt un ceļi piesnieg un piesalst. Mūsu vāģim (un lielākajai daļai autiņu Vkūverā), protams, vasarsriepas.

Pieņemam pieaugušo lēmumu auto nelietot un izvēlamies sabiedrisko. Tāds sniegs nav redzēts kopš Ziemassvētkiem Vistlerā. Trolejbuss brauca nu ĀRKĀRTĪGI piesardzīgi, uz eksāmenu ieradāmies laicīgi, taču bez kurioziem, protams, neiztikt. Daunīšu te netrūkst, prieks, ka šoreiz tie nebijām mēs, bet, ak, tie trakie cilvēki, lien bez rindas, vai mēģina piereģistrēties, kad reģistrācija nav vēl iesākta, pēc instrukciju nolasīšanas absolūti VISU dara ačgārni. Vispār man bija jautrs IELTS tests :)

Mīnusiņš bija 3h nīkšana starp rakstisko un mutisko, bet vismaz bija laiks apskatīt SFU campus, kā arī izdomāt trīssimts stulbības, ko izdarīt mutiskā eksāmena laikā. Redz, eksāmena nolikumā teikts, ka tā mērķis ir pārbaudīt angļu valodas zināšanas, nevis tavas vispārējās zināšanas, kā arī to, ka visam ko pateiks nav jābūt patiesam, bet gan vairāk jākoncentrējas uz gramatiku, izrunu, utt. Tad nu mēģinājām izdomāt absurdākās atbildes, kas vien iespējamas.

Abiem mutiskā daļa bija vienlaicīgi, dažādos kabinetos, mans eksaminators Kērtis noklausījies manus tekstus, atprasījis visu, kas jāatprasa, atvadījiās ar skaidru un gaišu, un latvisku "Paldies". Eh? Izrādās, ka viņš ir angļu valodas pasniedzējs, kas pirms vairākiem gadiem esot gadu nodzīvojis Rīgā. Nē, pasaule nav maza.

Priekā!

Yeah, yeah, yeah, nieka trīs nedēļas un apsēdīšos pie vakariņu galda Jūrmalā. Yeah, yeah, yeah.
Pašlaik esmu tādā starā, ka noplēšamā kalendāra nākamo dienu noplēšu jau iepriekšējās dienas pēcpusdienā.

Zane un Vita - jaunkudzes nākamajam gadam, lūdzu, man kalendāru, kas nebeidzas OKTOBRī :*

Galda spēle "Life", kas ir tāds jaunais "Monopols" un Kortnijas Koksas jaunais (okey, okey ne tik jaunais, bet man tas ir jaunatklājums) "Cougar Town"

Jā, nevarējām saprast kāpēc te nav manīti eži. Ļoti vienkārši, tie dzīvo tikai Eiropā, Āzijā,Āfrikā un Jaunzēlandē, savukārt nav sastopami Austrālijā un Ziemeļamerikā.

Sīkums, bet interesanti.

Citādi pazīstams kā Novembris, bet vīriešiem tas ir Movembris - mēnesis, kad atlaist ūsiņas (no tā arī mēneša nosaukums, The Mo slengā ir ūsas moustache/november => Movember).

Pirmo reizi padzirdēju no pāris draugiem, kas atzinās, ka uzreiz pēc Helovīna liks mieru skuveklim un atlaidīs kād' ūsiņ', papētīju dziļāk, izrādās labdarība.

Viss aizsācies tālajā 2003. gadā kaut kur Austrālijā pie pāris aliņiem kā joks. Gadu vēlāk pasākums ieguvis nopietnākas aprises ar ziedojumiem, daudziem dalībniekiem, vēl gadu vēlāk jau vairākas valstis iesaistījās Movembrī un izskatās, ka jauka tradīcija ir aizsākta.

Es neko, bet Edzis varētu atlaist līdz decembrim. Par Movembri šeit.

Maskas bija, ķirbi grebām, raganu pirkstiņus cepām un vispār varbūt Latvijā arī pie Halovīna jāpiestrādā?! :)

Jautrākais piedzīvojums - maskās gaidam autobusu, iekāpjam, visi, protams, smaida, jo seju nevar redzēt un tās kliedziena maskas ir tādas jokainas. Apsēžamies, mums pretī tēvs ar dēlu, dēlam kādi 5 gadiņi, spaidermena kostīmā, pārbijies no mums. Tētis viņu iedrošina, ka viss ok, mēs, protams, spēlejam līdzi. Abiem rokās plastmasas "darba rīki" man cirvis, edzim mačete, biedējam sīko.

Spaidermenam paliek arvien interesantāk un šis uzdrošinās apsēsties man blakus, baigi jautrais sīkais. Fiksi uzsita pa manu cirvi, "heij, tas tak nav īsts!" Es atteicu, ka viņa spaidermena muskuļi arī nav īsti :) sarunājām viens otra noslēpumu citiem neatklāt, smieklīgs sīkais.