Tad nu tā - sveiki un veseli, nedaudz apgrauzdējušies saulītē, esam atpakaļ Vankūverā. Vakar pusnaktī ielidojām, šodien jau abiem uz darbiem.

Nu jaunieši (un ne tikai) - Meksiku Karību jūras pusē noteikti iesaku! Ūdens mūžīgi silts, izklaides netrūkst, valsts lēta un skaista, piedevām meksikāņi šobrīd manā smieklu tabulā ir augšgalā - tādi jautrīši!

Bija daudzas pirmās reizes šajā ceļojumā - katrā ziņā interesanti piedzīvojumi! Par to visu nedaudz vēlāk, pašreiz jāuzvelk kaut kas vairāk par bikini un jēzenēm, un jāiet papelnīt :)

Par darbiem runājot, protams, ka ilgi gaidīto interviju man LS bija piedāvājusi mana atvaļinājumā vidū, laipni atteicu un sarunājām to nokārtot, kad būšu atpakaļ (varbūt jau šodien). Par to īpaši nedomāju, jo esmu pieņemta arī citā vietā, bet par to sīkāk nākamreiz.

Vēl atbraucot jaunumus mums pasniedza Vudijs - ar pirmo maiju viņš grib dzīvot kopā ar savu draugu un piedāvā vai nu pats vākties ārā, vai, ja mēs vēlamies, varam paši sev citu vietu atrast. Gribot jau līdz pirmdienai zināt. Nu redzēs, godīgi sakot, pameklēsim, varbūt tiešām kaut ko ģeniālu ieraudzīsim, lai gan īres cenas pēc olimpiskajām nav mainījušās (visi bija cerējuši uz kritumu), ja neko neatradīsim, tad - mīļie, mēs meklējam tīrīgu, kārtīgu, maksātspējīgu roomie :)
____________________________________________

Ieskatam no atvaļinājuma:

Playa del Carmen, Meksika (foto no personīgā arhīva)

Tik jestrus paziņojumus mums nav  nācies dzirdēt, bet ar pilotu, kas atskaņo mūziku no Hičkoka šausmu filmām gan esam lidojuši.

Stāsts pārkopēts no: http://www.fun-with-english.co.uk

"I was flying to San Francisco from Seattle this weekend, and the flight attendant, reading the flight safety information, had the whole plane looking at each other like "what the heck?" (Getting Seattle people to look at each other is an accomplishment.) So once we got airborne, I took out my laptop and typed up what she said so I wouldn't forget. I've left out a few parts, I'm sure, but this is most of it."

(BEFORE TAKE-OFF)

Hello, and welcome to Alaska Flight 438 to San Francisco. If you're going to San Francisco, you're in the right place. If you're not going to San Francisco, you're about to have a really long evening. We'd like to tell you now about some important safety features of this aircraft. The most important safety feature we have aboard this plane is ...... The Flight Attendants. Please look at one now.

There are five exits aboard this plane: two at the front, two over the wings, and one out the plane's rear end. If you're seated in one of the exit rows, please do not store your bags by your feet. That would be a really bad idea. Please take a moment and look around and find the nearest exit.

Count the rows of seats between you and the exit. In the event that the need arises to find one, trust me, you'll be glad you did. We have pretty blinking lights on the floor that will blink in the direction of the exits. White ones along the normal rows, and pretty red ones at the exit rows.

In the event of a loss of cabin pressure, these baggy things will drop down over your head. You stick it over your nose and mouth like the flight attendant is doing now. The bag won't inflate, but there's oxygen there, I promise. If you are sitting next to a small child, or someone who is acting like a small child, please do us all a favour and put on your mask first. If you are traveling with two or more children, please take a moment now to decide which one is your favourite. Help that one first and then work your way down.

In the seat pocket in front of you is a pamphlet about the safety features of this plane. I usually use it as a fan when I'm having my own personal summer. It makes a very good fan. It also has pretty pictures. Please take it out and play with it now.

Please take a moment now to make sure your seat belts are fastened low and tight about your hips. To fasten the belt, insert the metal tab into the buckle. To release, it's a pulley thing -- not a pushy thing like your car, because you're in an airplane -- HELLO.

There is no smoking in the cabin on this flight. There is also no smoking in the lavatories. If we see smoke coming from the lavatories, we will assume you are on fire and put you out. This is a free service we provide. There are two smoking sections on this flight, one outside each wing exit. We do have a movie in the smoking sections tonight ... hold on, let me check what it is ... Oh here it is ... the movie tonight is "Gone With the Wind."

In a moment we will be turning off the cabin lights, and it's going to get really dark, really fast. If you're afraid of the dark, now would be a good time to reach up and press the yellow button. The yellow button turns on your reading light. Please don't press the orange button unless you absolutely have to. The orange button is your seat ejection button.

We're glad to have you with us on board this flight. Thank you for choosing Alaska Air, and giving us your business and your money. If there's anything we can do to make you more comfortable, please don't hesitate to ask.

If you all weren't strapped down you would have given me a standing ovation, wouldn't you?

(AFTER LANDING)

Welcome to the San Francisco International Airport. Sorry about the bumpy landing. It's not the Captain's fault. It's not the Co-pilot's fault. It's the Asphalt. Please remain seated until the plane is parked at the gate. At no time in history has a passenger beaten a plane to the gate. So please don't even try.

Also, please be careful opening the overhead bins, because "shift happens."


p.s. vakar no savas kolēģes krievietes uzzināju, ka Krievijā NEKAD dzerot nesaka "Na zdorovje". Bet Latvijas krievi taču saka, ne? Vai tikai mēs? :D

Katru gadu viens un tas pats, man personīgi marts ir "vismīkstākais" mēnesis, nezinu vai vainojams pēc-ziemas-vitamīnu/saules-trūkums vai kas, bet katrā ziņā nav izteiktāka mēneša, kad man gribas darīt NEKO :) un nekāda vaina.

Sakarā ar to esmu paspējusi izsekot līdzi pēdējai Lost sezonai (SPOILER: Sojers ir ments?! a?), Edgara ietekmē divus vakarus ziedojām "Transformers" un "Transformers 2" - kamēr viņš plaukšķināja rokas nu-kur-varbūt-tik-forša-filma, es tikmēr cīnījos ar miegu un nevarēju saprast vai ir nejēdzīgāka aktrise par Meganu Foksu, kura lomai noteikti tika pieņemta pēc kailas fotosesijas un ar norunu, ka viņa plikšķinās acis un centīsies nerunāt. Vakar savukārt noskatījāmies "Sex Drive", kas draudēja būt amerikāņu_pīrāga līmenī, bet jāsaka, ka virtuļa joki tomēr bija smieklīgi un mēs skatījāmies "unrated" versiju, kas nozīmē ar daudz plikumiem vietā un nevietā.

Edgars ir ticis pie super riteņa un ķiveres (te likums pieprasa), es vēl meklēju, bet ja godīgi pēc atvaļinājuma likšu to darīt Edzim, jo ko tad es saprotu - kas man liekas labs, ņemams, ritenis kā ritenis, tad dažam labam tas ir (pardon my French) sūds. Vispār sveiciens manam ritenim Jūrmalā, kad jums jūlijā nokusīs sniegs, lūdzu, pabraukājiet ar to :) :) :)

Par darbu runājot, tā otra intervija LS tiek vilcināta, runājos ar menedžeri, kas pa lietu, viņa teica, ka LS kārtējās maiņas uzņēmuma struktūrā un acīmredzot kamēr lielie lēmumi nav pieņemti, tikmēr visādas citas pārrunas tiek novilcinātas. Kas tad man, es jau paspēju uz citu darba interviju, to darbu ļoti gribu, bet par to pēc tam, pirmdien būšot atbilde. Turam īkšķus.

Atvaļinājuma mērķis un datums tika pārlikts, pārdomāts, mainīts un atlikts n-tās reizes, bet finālā pēc 4 dienām laižam uz Meksiku, Maiju Rivjēru (nedaudz zem Kankūnas, Karību jūras pusē) - olē! Būsim ciematiņā - Playa Del Carmen.



Mēneša notikums Edgaram - Olimpiskajās, ejot uz hokeja spēli viņš aizmirsa atstāt mājās savu ļoti mīļo Šveices armijas nazīti, tā nu mēs stāvējām pirms apsardzes, lai ietu cauri rentgenam un viņš tik groza galvu un pārdzīvo un nazi prom nedos un negrib arī pakļauties manam spiedienam noslēpt to kādos krūmos vai tamlīdzīgi. Apnika jau man viņu pārliecināt, tāpēc paņēmu viņa nazi, izņēmu viņa darba vizītkarti un piegāju pie viena no stadiona darbiniekiem, izskaidroju situāciju, iedevu piespraudi (šis, protams, manuprāt, bija kā dzeramnauda) :D un lūdzu, būt cilvēkam un nākamajā dienā dot kaut kādu ziņu, lai Edzis var aizbraukt pie viņa un paņemt atpakaļ to dikti mīļo nazīti.

Nākamajā dienā vecis nepiezvanīja. Nebija arī ziņas pēc nedēļas. Man tika pārmests kāpēc gan es nepaprasīju kunga numuru vai vismaz vārdu un kā es tā varēju atdot nazīti utt blah blah blah. Pagāja mēnesis, vakardiena, Edgars aiziet uz darbu, sekretāre viņu pasauc pie sevis un rāda - uz galda atstāts viņa Šveices armijas nazītis ar pabāztu vizītkarti zem tā. (onka no karmas laikam nobijās vai beidzot atgāja no Olimpiskā skurbuļa, bet katrā ziņā PALDIES, sīkums, bet patīkami) :)

Un tuvojas lieldienas - juhū

Nez kāpēc ar laika maiņu man asociējas tikai un vienīgi Miedziņš, varbūt arī jūs atceraties to sēriju par pulksteņiem, kas vislaik plīsa un tad Miedziņš ar Mēnestiņu vai varbūt ar kaut ko citu runāja, ka tas viss tikai tāpēc, ka mēs regulējam to laiku, kā pavasaris tā uz priekšu, kā rudens tā atpakaļ - tā, ka nav ko brīnīties, ka pulksteņi plīst.

Interesanti, ko mūsdienu bērniem Miedziņš rādītu - kā mobilajā uzstādīt automātisku laika maiņu vai tieši to noņemt, vai arī kā saprast vai datora laiks jau pieregulēts vai vēl ne?! :)

Noskatījos Miedziņš Nāk, jauki tomēr atcerēties bērnību, šie video man visvairāk saistās ar Omes māju Cesvainē, jo tur bija ik vakara rituāli. Kā nāca vakars, liekas, ka vēlākais ap 8-9pm mūs abas sasauca mājā, durvis aizbultēja, tad vakariņas un tad bija laiks jautrībām - Panorāma, Imanta Babīte atkal pietur, Miedziņš nāk, Spokoini noči Mališi, citreiz bija īpaši jautri vēlākie vakari ar Džesiku Flečeri vai Erkilu Puaro. Visam pa vidu antenas regulēšana, lai kanāls labāk rādītu. Ehhh bija forši <3

Vai tu zināji, ka:

1. Mēs dzeram krāna ūdeni. Visi. Vankūverā ir tīrākais krāna ūdens pasaulē (tā vismaz viņi apgalvo), šeit doma ir pavisam vienkārša - nost ar plastmasas pudelēm, ikdienā rosinot katram iedzīvotājam izmantot savu, atkal uzpildāmo pudelīti (līdzīgi kā kafijas/tējas termosi).

2. Autobusus apstādinām ar striķīti. Jaunākajos sabiedriskā autobusa modeļos ir parādījušās arī stop pogas līdzīgi, kā advancētajā Rīgā, bet lielākoties, lai apstādinātu autobusu ir jāparauj strīķītis/aukliņa, nu sauc kā gribi. Šī informācija var būt diezgan noderīga, ja brauc ar busu šeit pirmo reizi, lai nesanāk kā dažiem labiem no mums - netīši aizbraukt pāris pieturas tālāk tikai tāpēc, ka tev nav sajēgas, kā paziņot, ka nākamajā vēlies izkāpt :) (tas bija Edzim, ja)

3. Organic. Tas ir simtpunkti viens no biežāk izmantojamajiem vārdiem Vankūverā (pēc hokeja). Sak' nedod dies, ka kaut kas nav dabisks.... nekas, ka maksā trīs reizes dārgāk.

4. SUV. Nē tas nav lamu vārds vai īsziņu saīsinājums. Tas ir džips, jo redz ar "Jeep" šeit (Z-amerikā) saprot tikai marku.

5. Toilet? Hmm, njā tā līdz labierīcībām nevar tikt, jo atbildē var saņemt tikai izbrīnu. Pareizāk būtu "washrooms, bathroom, etc". Nekas, arī austrālieši nesaprot, kāpēc kanādieši nesaprot, kas ir toilet.

6. Neatbilstošs apģērbs. Šo jau rakstīju iepriekš, bet patiešām WTF - tie pusplikie cilvēki-survaiveri man ir nesaprotami.

7. Half past. Nē, nav nekāds puse pāri kaut kam, nesapratīs un pārvaicās "two thirty"?

8. Eh? Nezinu, šis gan ir mazliet lipīgs, bet katrā ziņā ar to kanādieši ir "slaveni" - Canadian, eh? Tāds īss, kompakts teikuma nobeigums, līdzīgi kā "y'know" vai mūsējais "ne?"

9. Mazāki izmēri. Par porcijām es tagad runāju, ja. Piemēram, kafija - McDonalds medium ir Tim Hortons L vai XL. Respektīvi kanādiešiem vēl ir realitātes sajūta un viņi neuzskata, ka bigger is better. Piekrītu. :) (un es joprojām par porcijām runāju)

10. Tim Hortons. Populārākā un visizplatītākā ķēde Kanādā, viņi tur dzer kafiju, ēd visas maltītes un nebeidz slavēt. Kafijai nav ne vainas un donuts mini izmēri ir dikti jauki - timbits. Tas ir virtuļa viducis, mazas virtuļu bumbiņas, kaloriju bumbas, bet gardas gan.

11. Zāle. Nezinu man nepatīk, smaka kaitina, bet te tas ir ik uz stūra, pussoli no tā, lai būtu legāla. Vudijs arī saņēma rājienu no mums par niekošanos ar to dzīvoklī un kopš tās reizes vairs nav redzēts :D Policija arī ar pietāti pret to izturās, piem. uz ielas skatos 2 policistes jauniešiem aizrādā par smēķēšanu publiskā vietā, uz ko jaunieši atbild "chill and have some too". Uz ko policistes atbilde bija: "I would if I could, but I'm working so put it down."

12. Monopola naudiņa. ASV bakši ir zaļi, bet kanādieši ir pacentušies ar krāsainām naudas zīmītēm, piedevām ar jaukiem zīmējumiem (hokejisti uz pieciniekiem) un lai būu vēl jautrāka dzīve ar naudiņu, tad monētu vieninieki ir loonies un divnieki ir toonies.

13. Kindersurprise. Šo rakstu tikai, lai salīdzinātu ar ASV, jo ir viena no lietām, ko iespējams amerikānis nopirks Kanādā, jo ASV Kindersurprise ir aizliegts - redz mazās detaļas bērni varot norīt.....zato ieroči viņiem ir legāli. Bang bang.

14. Ieejas maksa mājas ballītēs. Par to, ka alkohols šeit ir dārgāks un pieejams tikai speciālajos veikalos jau rakstīju, BET to, ka ierodoties uz mājas ballīti no tevis iekasēts ieejas maksu laikam nepieminēju. Manā uztverē ar tām ballītēm ir tā - kas rīko tas maksā, ja nevēlies tik daudz tērēties, tad neaicini tik daudz viesu vai ielūgumā norādi, ka ierašanās ar groziņiem. Taču šeit var gadīties saskarties ar norādi "Ladies - 15$, guys - 20$" nu vai tamlīdzīgi. Skatoties kādu aliņu namatēvs sapircis, eh?

15. Agri sāc, agri beidz. Tas attiecas uz baļļukiem, viņi sāk agri un viņi beidz agri - ap diviem, trijiem naktī ir miers un klusums. Te gan jāpiebilst, ka man šobrīd tas totāli apmierina, jo es vairāk novērtēju agru celšanos un laicīgu gulēt iešanu.

16. Daba. Tomēr gribēju vēlreiz uzsvērt šī ir Beautiful British Columbia un daba te ir elpu aizraujoša! Nevaru vien sagaidīt vasaras kempinga tūres dziļāk Kanādā.

17. Labais pagrieziens. Vienmēr atļauts, tas gan ir līdzīgi kā ASV un vēl dažās valstīs, bet tomēr tas tāds sīkums, bet patīkami. Pat pie sarkanā braucam pa labi. Oranžais Latvijā ir aizliedzošais pie signālu maiņas, šeit savukārt pie oranžā triekties ir okay. Nepārtrauktā līnija - mierīgi, šķērso, ja nevienam netraucē.

18. Kanata. Tas ir iezemiešu vārds, no kura arī izveidots valsts nosaukums Canada. Kanata nozīmē "ciems, ciemats".

Svētdien ar puišiem - Edzi, Mārtiņu un Alnīti aizlaidām Vistleras virzienā, pirms Skvamišas ir The Chief, normāls klints masīvs. Diemžēl saulaino nedēļu svētdien bija nomainījis lietucis un migla, bet ne jau mums  tas būs traucēklis....



Jāsaka, ka kāpiens ir viduvējas grūtības pakāpes, taču ar dažām īpaši sarežģītām vietiņām. Trases laiks mums bija trīs stundas, uzkāpām līdz divām augstākajām virsotnēm, lietainais laiks, protams, nedaudz apgrūtināja kāpienu, jo bija jābūt īpaši piesardzīgiem, lai nepaslīdētu uz klints vai koku saknēm, celmiem un akmeņiem.



Iespaidīgs ir viss - augšā kāpiens, jo kreisajā pusē no mums pavērās fantastisks ūdenskritums, kreisajā pusē stāva un augsta klints siena un pa vidu mēs - rāpjoties pa daļēji off-road taku, kurā tikai vietām ir stāvas kāpnes, bet pārējā laikā ir jālēkā no akmens uz akmeņa. Te nav vietas sūdzībām par dubļainām kājām, rokām un/vai drēbēm, tas viss pie lietas piederas :)



Pēdējais posms pirms virsotnes bija īpaši jautrs, jo tas ir kāpiens klintī un "taka" gar klints malu, kurā iekaltas ķēdes, gar kurām turoties var drošāk pārvietoties. Vēderus ievelkot jātiek cauri klints "tunelim", jāuzmanās no citu tūristu atstātajām mīnām (ja saprotat par ko es runāju un tas noteikti nebija kāds meža lācis) un tad stāvs rāpiens pa speciāli ierīkotām trepēm un esam pirmajā virsotnē.



Par iespaidīgu nosaukt skatu no augšas ir tas pats, kas pateikt NEKO - tas ir vārdos neaprakstāms skats un sajūta. Mēs maziņie, virsotnē, pa vidu pārējiem, vēl augstākiem kalniem un vēl dziļākām kraujām. Lai cik arī centos fotogrāfēt, to iemūžināt nav iespējams, tas ir katram, kas to vēlas, pašam jāredz dzīvē. Pa gabalu sasaucāmies ar zemāko, pirmo virsotni un kādu kungu uz tās.





Šajā brīdī visi atdzīvojāmies un vēl jo nebūtiskāks likās lietiņš, sak' lai tak līst, jo patīkami atveldzē no stāvā kāpiena.

OKAY ejam uz nākamo, vēl augstāko.

Protams, protams, ārkārtīgi uzmanīgi gar klints maliņu:


Virsotnē ieturējām mazo maltīti un tajā brīdī gan bija žēl, ka nav saulītes, lai pasēdētu klints malā, pasildītos un pabaudītu skatu. Visi laimīgi, izmirkuši un priecīgi par pievarēto :) Kung-fu Mārtiņš un man kārtējā lēciena bilde kolekcijai.




Lejā kāpām pa otru pusi klintij, trase krasi atšķīrās no augšupceļa, temps arī bija ātrāks :) Nieka trīs stundiņas un darīts, pie reizes aizbraucām līdz Skvamišai, kur vietējais Taco Bell (šī nav apmaksāta reklāma) piepildīja mūsu tukšos vēderus un bija pienācis laiks mājupceļam.

Dienas noslēgumam arī nebija ne vainas - pāris pokera partijas, blekdžeks, pāris aliņi un Oskara ceremonija. Tagad tikai jānoskatās Hurt Locker un Shutter Island.

Savukārt pieļauju, ka Alnītis un Mārtiņš zina vienu ļoti labu iemeslu, lai tomēr paliktu Beautiful British Columbia, ne?!  - Mamma DABA

p.s. Un lai visiem labāka noskaņa vēlu JUMS šo dziesmu

Tieši tik nesakarīga kā virsraksts ir mana pašreizējā karjeras (ja to tā var nosaukt) izvēle. Tātad, ja paskatamies atpakaļ, tad mans plāniņš bija dabūt darbu (La Senza), nodzīvot līdz Olimpiskajām (check), izturēt abus darbus (check) un pēc Olimpiskajām tikt pie "normāla" darba (tāds, kas tuvāk iepriekš darītajam).

Tad nu pirms nedēļas ļoti strikti nolēmu, viss jāraksta atlūgums LS, lai paliek divas nedēļas ko nostrādāt, tad uz nedēļu var braukt atvaļinājumā un tad, lai var ķerties pie jaunā darba.

Pirmdiena, veikala menedžeres (Patija) nav uz vietas, tad pieeju pie tās dienas augstāk stāvošās un paziņoju par savu plānu iet prom (lai jau divu nedēļu termiņš sāk ritēt) un ka tūlīt arī rakstisku iesniegumu iedošu (gribēju skaisti datorrakstā nākamajā dienā iedot rokā Patijai ar atpakaļejošu datumu).

Otrdiena, Patija ir uz vietas, abas kopā esam veikala slēgšanas maiņā, Patija ļoti sagurusi un nolemju pagaidīt ar paziņojumu tuvāk darba laika beigām. Pienāk Patija un sāk mani prašņāt, kādi man plāni, kad vīzas termiņš ies uz beigām, vai es domāju atgriezties mājās (LV) vai palikt šeit, kā ar darba vīzu vai man viegli to nokārtot vai būs vajadzīga viņu palīdzība utt. (tā kā es dikti atpakaļ nesteidzos, to arī pateicu, ka plānā ir kādu nezināmu, bet ilgāk-par-gadu, laiku te uzturēties) "Prieks to dzirdēt, šī informācija man noderēs". Un aiziet prom, okay, es palieku ar lielu ziņkāri, zinu, ka solīja paaugstināt, bet vēl nekas nav teikts un nolemju tikai neeeedaudz uzgaidīt ar to atlūgumu.

Nākamā pirmdiena, Patija piezvana un apvaicājas, ka vai man nav iebildumu, ka manu numuru iedos Robsona ielas (tepat aiz stūra no pašreizējās darba vietas) veikala vadītājai, lai viņa var sarunāt ar mani intervijas datumu un laiku (okay tātad man piedāvā to paaugstinājumu). Protams, piekrītu.

Piektdiena, ierodas Džena (Robsona ielas veikala vadītāja), es viņai patīku, aprunājamies un viņa ir mani gatava ņemt pie sevis BET vēl ir jāiztur intervija ar reģiona vadītāju (sapratu, ka tā nebūs intervija par to vai es deru, bet gan par cik es atdošos - algas jautājums).

Nu ko, tas laikam arī visu sakārtos manā darba plauktiņā - ja vienosimies par atalgojumu, tad turpmāk mani sauciet par Team Leader un esiet laipni aicināti :La Senza Express Robson Street.

Ja nē, tad vēl jo labāk, rakstu atlūgumu, mierīgu sirdi braucu atvaļinājumā un ar lielu entuziasmu meklēju darbu.

Īsāk sakot es šodien gultas režīmā (doktora grāds nav nepieciešams, lai atkostu iemeslu,eh)