Sveiciens visiem pirmajā adventē, būs laikam mums arī jātiek pie adventes vainaga, eglītes vai vismaz pie kādas lampiņu virtenes.

Ārā rudenīga sajūta, iepirkumu centros, protams, valda Ziemassvētku gaisotne, atlaides un mūzika, taču tiklīdz izeju uz ielas tā - atpakaļ rudenī :)

Rītdien no rīta (pirmdienā) pārvācamies uz jauno dzīvokli, daudz jau nav ko pārvest, drēbes un mazgāšanās līdzekļi; pie pārējā vēl jātiek. Esmu jau noskatījusi vietējā sludinājumu serverī mēbeles vai nu pa ļoti pieticīgām cenām vai tādas, kas tiek atdotas par velti, tik pašam jāaizbrauc un jāsavāc. Šorīt tikāmies ar namsaimnieku, parakstījām līgumu pēc kura sanāk, ka esam dzīvoklī galvenie - primārais kontakts, ja nu ir kādas sūdzības, bet līdz ar to esam arī noteicēji - ja pilots nemācēs uzvesties, mums ir tiesības lūgt viņam izvākties. Jācer, ka līdz tam nenonāks un ka labi visi sadzīvosim! :) :) :)

Edgaram darbā ir lielā auto izpārdošana, jo salons cenšas maksimāli izpārdot vecās, lai jaunnedēļ pievestu pilnu placi un salonu ar jaunākajām. Tā, ka darbiņa netrūkst!

Ričmondas māju ir papildinājuši vēl divi jaunieši, kas ar riteņiem trīs mēnešos pārbrauca pāri Kanādai, sākums bija Toronto un finišēja puiši iepriekšējā naktī Vankūverā. Ja kādam interesē par to var plašāk palasīt pie Mārtiņa vai Justgowild . Malači!!!

Šodien un rīt darbā pidžammu ballīte - strādāsim pidžammās, nezinu, man jau patīk tādas muļķošanās, vismaz pārmaiņas no ikdienas all in black ietērpa un klientiem arī jautrāk :) Jāmāk pasmieties par sevi ...un, protams, par citiem!

Tā saucās sludinājums par kādas mājas īri, ar lieliskām bildēm, aprakstu un cenu - pārāk labi, lai būtu patiesība? Tieši tā! Ja tas izklausās pārāk labi, tad kaut kas tur nav....vai ne?!

Ziņkāre tomēr mocīja, nosūtīju e-pastiņu, lūdzot pastāstīt vēl kaut ko vairāk par māju, lai noskaidrotu precīzu adresi, iespējamo ievākšanās datumu, īres nosacījumus, utt.

Aha, ar pirmo atbildi arī visi joki sākās.

Maria Makiewicz man atbildēja ļoti ātri, vēl detalizētāk izklāstot par lielisko māju un vēl lieliskākiem īres nosacījumiem un lieliskajiem īrniekiem, kurus viņa ar savu vīru meklē. E-pasts jau dikti garš, par māju rodas tiešām iespaids LIELISKA [neticās, ne?].

Paiet burtiski minūte un seko jau otrais e-pasts no Marijas, ar ļoti daudz skaistām bildēm, tik kārdinošām, ir arī mazmazītiņa piebilde par māju, ka adresi viņi ir pateikuši, bet tā, kā mājā dzīvo vēl pašreizējie īrnieki un respektējot viņu privātumu, lūdz nevienam netuvoties ne mājai, ne īrniekiem, vienīgi var neuzkrītoši garām nobraukt vai noiet. Piebilde, ka māja esot pieejama no 10. decembra.

[paliek aizvien interesantāk un nolemju saraksti turpināt]

Īsi atbildu ar pateicību par informāciju un apvaicājos kad tad varēs māju dzīvē apskatīt un ka 10. decembris mums īsti neder. Marija atbild ātri, sakot, ka redz situācija ir tāda, ka pati ir atvaļinājumā UK un vīrs jau ievācies viņu jaunajā mājā Kalifornijā, tā dēļ paši īsti uz vietas nav, BET bildes gan esot ļoti svaigas, pirms nedēļas vīrs esot bijis mājā un pats personīgi visu safočējis. Nu jau māja ir pieejama no 5. decembra.

[pati brokastoju, tāpēc nesanāca Marijai atbildēt, bet skat, paiet vēl 15min un nākamais e-pasts ir klāt]

"Piezvani manam vīram" - atsūta arī pielikumu, kas ir īres standarts šeit, kurā jānorāda visa informācija par īrniekiem, utt, norādījusi vīra numuru, lai tik zvanot un runājoties un pēc iespējas ātrāk. Vēl piebilst, ka māju var īrēt kaut vai uz mēnesi vai 1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9 vai 10 gadiem [šādus īres termiņus redzu pirmo reizi]

 Turpina arī pārliecināt un uzsvērt to cik tieši labā stāvoklī ir māja, super tīra, jauna forša. Mēneša īre zema, depozīts arī tikai ceturtdaļa mēnešīres (mazākais, ko standartā prasa ir puse), tajā cenā, protams, arī komunālie esot iekļauti un tas kā maksāt šos komunālos būs norādīts viņu vēstulē/paciņā, ko pārītis mums atsūtīšot kopā ar citiem dokumentiem un mājas atslēgām. Ak, jā, māja tomēr pieejama no 27. novembra.

Visu beidzot seko tas, ko jau gaidīju - atliek mums tikai viņiem iemaksāt neatgriežamo depozītu 400 CAD, kas nepieciešams iepriekšminētās superpaciņas atsūtīšanai pa UPS express delivery, kas nāks 2-3 dienas, tad nu mums uzreiz būs atslēgas un tad uzreiz gan varam iet un skatīties mājas iekšpusi.

Marija saprot, ka cilvēki neticēs šādām lietām tādēļ piedāvā atsūtīt savas un vīra braukšanas apliecības kopijas, lai mēs redzam kā viņi izskatās.

Njā, palika tik interesanti, ka nolēmu spēlīti paturpināt, sak, ja jau tērējat manu laiku - es patērēšu jūsējo.

Aizrakstīju Marijai, ka mani satrauc tas, ka viņi pieņem īrnekus smēķētājus un ar mājdzīvniekiem, jo tas gan mums nepatiktu, kā arī, protams, tiesības mēs gribētu apskatīt [un jūs nē?!]. Vispār laikam jāaizraksta, ka mans draugs kā reize ir UK un varētu satikties ar viņu :)
_________________________________________________

Žēl to cilvēu, kas uzķeras un savu naudiņu ieskaita visādām Marijām, Andreasiem, Horhēm u.c. ziepju operu varoņiem...

Cilvēki, kā cilvēki, tikai tik ļoti atšķirīgi.

Šeit nav pieņemts runāt ko domā, teikt taisnību, būt līdz galam atklātam - tam ir domāts smaids un saldi meli :)

Jau vairrākkārt esmu dzirdējusi tamlīdzīgus tekstus, ka kanādieši gan TĀ nerunātu vai TĀ nedarītu; formulu TAM nepareizajam līdz galam vēl neesmu atkodusi, bet skaidrs, ka man te neiefiltrēties, ja neiemācīšos paturēt savas domas pie sevis, katrā ziņā kritiku, skaudro dzīves patiesību un tieksmi izteikt par visu savas domas :D

Kaut vai piemēram runājot par atteikumiem (uzaicina uz ballīti, piedāvā kādu pakalpojumu vai preci, darba intervijā, utt) - tev nekad uzreiz neteiks NĒ, tā šeit nenotiek, jo viņi ir tik pieklājīgi, laipni pateiksies, teiks, ka padomās, atzvanīs, ieradīsies, nopirks, utt., lai gan skaidri zina, ka to nedarīs. Šo taktiku mēs arī izmantojam ar dzīvokļiem - paldies, Jūsu māja ir ļoti skaista, mēs padomāsim un atzvanīsim, tad visu sarunāsim par īri, termiņu utt.....NOT :)

Vēl kāda īpatnība - jo mazāk saskarsmes, jo labāk, jo visur taču mikrobi, vīrusi un vēl sazin kas. Kas vien iespējams darbojas uz sensoriem - durvis, ūdens krāns, ziepes pie izlietnes, dvieļi, pods tiek nolaists elektroniski (tā, ka pat nemeklē kloķi), ja nu gadījies, ka kaut kas nenotiek automātiski tad pagriez galvu pa labi vai kreisi un uzreiz pamanīsi baciļu neitralizētāju smēri vai losjonu vai lupatiņu utt.

Ja runājam par pārdevējiem, kas Latvijā, godīgi sakot, man kaitināja tā, ka ja redzēju veikalu bez pircējiem pat negāju iekšā, jo zināju, ka būšu pārdevēja ēsma, jo viņām tā patīk tevi iznīcināt ar acu skatienu un būt tik uzbāzīgām cik uzbāzīgas vienkārši var būt pārdevējas. Savukārt šeit es to novērtēju un drīzāk iesaku parunāties ar viņām, jo tad varēs uzzināt un izprast vislabākos veikala piedāvājumus, izmēri viņām 99% gadījumu atradīsies, ja nē, tad tiks sazvanīts tuvākais veikals, lai rezervētu tavējo utml. Pārdevēju dzinulis galvenokārt ir labas komisijas no pārdotā, bet, protams, iedzimtais laipnības (pat ja viltus) faktors arī nostrādā.

Mārketings - nevar salīdzināt ar Eiropu, bet man patīk: tik uzbāzīgs, reizēm naivs un nekaunīgs, bet nostrādā! Tā nostrādā, ka reklāmas klausos ar prieku un brīnos par cilvēku izdomu un vienkāršo ģenialitāti (vai vispār ir tāds vārds?!)

Datums un laiks

Bļāviens pat nepamanīju, ka esmu jau pārgājusi uz vietējo stilu -
mēnesis/datums/gads, nevis Eiropas - datums/mēnesis/gads

Laiks - nav 24h, bet ir tikai 12h un atšķirību norāda ar AM un PM

Pie pārmaiņām pierod nemanot....
________________________________________

Trīs vārdos par manu izrunu, jebšu mans akcents viņu ausīm:

- vai Jūs esat no Polijas?
- vai Jūs esat no Krievijas?
- vai Jūs esat no Lielbritānijas? utt.
[vismaz kontinentā ietrāpīja]

un šis bija mans favorīts:

- vai Jūs esat no DĀR? (man bija vnk WTF - es? tiešām? no DĀR? es? ko es tādu pateicu?)

Pirmkārt, vēlreiz DAUDZ LAIMES dzimenītē mazulēnam - viens gadiņš Letīcijai 22.11.2009, kas jau pagāja, bet tomēr gribēju rakstiski apsveikt :*, kad sīkā iemācīsies lasīt tad novērtēs :) nu bērns ir iepazinies ar baloniem, svecītēm un kūku :)










Otrkārt, man atrakstīja par olimpisko darbiņu, ka drīz jau atsūtīs apmācību grafiku un ka viņi jau ir mums iegādājušies biļetes uz kaut kādu pasākumu spēļu laikā.

Mēneša lietus rekords vēl nav sasniegts, bet līst diendienā, par ko mēs neuztraucamies, jo tagad var strādāt, lai labā laikā ņemtu brīvdienas un baudītu dabu.

1) "iepazinos" ar Feist - atcerieties tā, kas dzied "1, 2, 3, 4... tell me that you love me more"
 iesaku paklausīties viņas mūziku, Daniela, tev patiks:

I feel it all



2) Jay Z - The Blueprint 3
lielisks albums, esmu starā, viņi ar Beyonce ir monstri, ja tuvosies viens vai otrs ar koncertu, es bez variantiem eju!
iesaku noklausīties:

ft Mr Hudson Young Forever

3) vietējais hītu radio tiem, kas klausās online:

The Beat FM

p.s. arī jaunā Britbritas dziesmiņa man pielipusi 3

Joprojām esmu pusslapjām kājām, jo nespēju atrast sev zābakus, izvēli ierobežo mazais ūdensizturīgo zābāku piedāvājums, jo gumijniekus negribu :( izņemot, ja man kāds Ziemassvētkos neuzdāvinās šos 440 CAD Jimmy Choo "Hunter"



Labā ziņa - atcerieties manus Danijas tumšibrūnos, spīdīgos zābaciņus?
Lūk, visi ir par viņiem nenormālā starā, sākot no tantes veikalā, kas rindā aiz manis apvaicājās, kur tad es tik skaistus zābākus esu pirkusi, redz arī viņai tādus vajag, kad pateicu, ka tie ir no tālās Eiropas viņa tikai novilka "bet protams!"... beidzot ar visām kolēģēm abos darbos un līdz pat vienam vīrietim šodien, kurš man pienāca klāt pusdienlaikā ēstuvē ar tekstu "Ziniet mēs ar sievu jau mēnesi viņai zābakus meklējam un šodien Jūs pagājāt garām un viņa teica, ka Jūsējie ir tieši tie, kurus viņa meklē!!!" Njā, es viņam ieteicu sievu aizvest atvaļinājumā uz Eiropu :)

Vēl tikai gribēju papildināt par Edgaru, šodien tika pārdotas vēl divas mašīnas.... puisis ir ieskrējies :) Tā, ka viss notiek!!!

Nē, ne krēslas jauns mēness, bet mūsu pirmais mēnesis pagājis (tik ātri!!!!!), nav jau brīnums, jo viss tik jauns un daudz kas sadarīts.

Šonedēļ Edžus jau nopārdevis pirmās divas mašīnas (wuhuuuu) :) vēl jau sestdiena/svētdiena - skaits var palielināties.

Mans jaunatklājums ir Aritzia mode, varbūt kāds/-a papētīja viņu mājaslapu, varu tikai pateikt, ka cenas ir augstas, arī kvalitāte, bet te vietējie ir kā traki uz Aritzia, veikalu gāž no kājām (šonedēļ izpārdošanas nedēļa, piem. džinsi no 325 CAD uz 225.99 CAD, man tas ir"ārprāts, cik dārgi", viņām tas ir "ārprāts, man ir jānopērk vismaz divi pāri") hmmm.... :) :) :)

Citādi esam gandrīz pārcietuši gada lietaināko mēnesi Vankūverā, bet ne Vankūveras sala - lasīju, ka piektdien 300 mājsaimniecības bija zem ūdens plūdu dēļ :( šodien ūdens līmenis jau kritiens, bet es jūtu līdzi, jo nevienam to nenovēlētu.

Jauku nedēļas nogali visiem!!!!

p.s. Zuu - vai biji jau uz New Moon??? :) :*

Situācija: ieeju ēkā, garām iet sieviete (S) un sveicina mani (D)

S - Hi!
D - Hi!
S - (paiet garām, apstājas un jautā) Do you speak russian?
D - Yes
S - Srazu vidno! (latv. "Uzreiz redzams")

:D :D :D ha ha ha sasmējos

Šodien veikalā, izdzirdu, ka kundzes runā krieviski, sāku viņām skaidrot krieviski. Šīs, protams, dikti sapriecājas - "horošo što svoji tut" [un ar "savējie" viņa šeit domāja Krieviju]; otra viņai saka: "Ņet, vigļadjet ona s pribaļtjiki".

Re kā man uz pieres viss rakstīts....nu labi, nevar jau arī teikt, ka nedaudz neizceļos starp aziātiem ar saviem 177cm :)

Šodien saņēmu apstiprinājumu, ka Moving Products Inc. ar lielāko prieku sadarbosies ar mani XXI ziemas olimpiskajās spēlēs, Vankūverā.

Uzņēmums ir apkalpojis pēdējās 11 olimpiskās spēles pēc kārtas, nodrošinot sponsorus ar apģērbiem un aksesuāriem pasākuma laikā. Visu mēnesi pasākuma pilsētā ir daži atbildīgie par šo apģērbu uzskaiti, izdali, papildus pasūtījumiem, loģistiku, utt - vārdsakot, tā būšu es un vēl 5 cilvēki, katrs būsim atbildīgi par savu zonu. Ar janvāri man sāksies apmācības un darbs būs visu februāri, ar ko arī biju rēķinājusies.

Tie, kas vēl nezina, iepazīstieties ar Olimpisko spēļu mošķīšiem:

Ja jau sāku ar labajām ziņām - šodien arī dabūju otru darbu, kas būs paralēli pirmajam, apģērbu veikals Aritzia, izdomāju pieteikties vēl vienam, jo sapratu, ka par brīvu man grafiks :) vismaz pagaidām, redzēs, kas notiks Ziemassvētkiem tuvojoties!

Par dzīvesvietu runājot, no divām apskatītajām vietām, bija viena ļoti skaista māja, nē, neprecīzi izteicos - ļoti, ļoti, ļoti skaista māja! Arī cena laba, vieta laba, varbūt patālāk no centra, bet Edgaram tuvu līdz darbam un Aritzia arī rokas stiepiena attālumā. Diemžēl pieejama tikai no 1. janvāra....sludinājumu vēl daudz, bet šis noteikti ir variants ar potenciālu!!

Izīrēju miskasti - tā vajadzētu nosaukt lielāko daļu dzīvokļu/māju sludinājumus, kas atrodami šejienes "ss.lv", jo godīgi sakot, pat Rīgā bija vieglāk atrast konfekti par saprātīgu cenu :) un mēs kā jau mēs - kuru katru namu ar jumtu neņemsim.

Galvenā problēma ir "pagrabs" - kas patiešām ir vai nu pagrabstāvs vai pirmais stāvs ar mini-logiem, respektīvi atsevišķs dzīvoklītis mājā, kur īpašnieki var nopelnīt to izīrējot. Vārdsakot, pagrabu mēs negribam, bet tādi ir lielākā daļa piedāvāto dzīvoklīšu. Savukārt dzīvokļu mājas ir vai nu vecas ar sliktā stāvoklī esošiem dzīvokļiem, vai arī tās ir pašas jaunākās par uhti-augstām īres cenām.

Taču pietiek ar īsu telefonzvanu vai pāris e-pastiem, lai saprastu vai maz vērts ir tērēt laiku, tos apskatot - viens izrādās ļoti, ļoti maziņš, otrā ir divas istabas, kurā kopā dzīvo piecpadsmit studenti (es, protams, nedaudz pārspīlēju, bet vienā 2ist.dz. tiešām bija aptuveni 7 cilvēki, plus mums diviem piedāvāja arī iekārtoties) :D jāsmejas, lai neraudātu :)

Vēl viens āķītis - meklējam kaut ko tuvu gaisa vilcienam (a.k.a. metro, skytrain, tube, etc), jo es strādāju downtown, Edžus - Ričmondai (kam interesē var pagūglēt).

Galvu nenokaram, šodien divus pat esmu sarunājusi apskatīt, redzēs, kā dzīvē bildes izskatīsies :)

Un kā iet JUMS?

Ziniet saka, ka nav nepiemērotu laikapstākļu ir tikai nepiemērots apģērbs?! Njā, es tad to saprotu, līdz ar to waterproof Vankūverā ir izdzīvošanas pamats, bet ko es nesaprotu - vietējo rudens-ziemas sezonas stiliņš.

Tātad stāvu es - pusgarais mētelītis, dažreiz uzlieku kapuci, noteikti ar cimdiņiem (parastie plānie, adītie), pusgarie zābaki, garās bikses (bet protams), varbūt vēl kādreiz saņemšos un uzvilkšu kleitiņu-svārkus, bet ar 70DEN zeķbiksēm un tad man nostājas blakus kāds no vietējiem un man ir tāds WTF (latv. -
ō, jopcik)
- dāmas, ja tās var tā nosaukt, miņuki vai kleitiņa, šortiņi, plikas kājas, kājās flip-flopi (jēzenes, vai kā nu kurš tās sauc), kurpītes bez zeķēm vai zeķbiksēm, kādai no prātīgākajām ir mugurā mētelis;
tāpat puiši - šortos, kedās (tie gudrākie, citi iet šļucenēs), T-kreklos, plānās jaciņās, vēl autobusā, vakara reisā, kāds pamanās atvērt logu, jo redz karsti - hmmm

Iesākumā likās, ka visa pamatā ir izskaidrojums auto-telpas princips - viņš/viņa plāni ģērbties var, ja vislaik pārvietojas ar auto, no kura uzreiz ieiet telpās, bet šo teoriju apgāž visi tie simti, kuri pārvietojas ar kājām, metro vai citu sabiedrisko.

Uz veselību!

Nesaprotu cilvēkus, kas nemitīgi sūdzās par to cik vissirslikt.lv - laikapstākļi slikti, darbs ir slikts, darba nav ir slikti, spīd saule acīs ir slikti, tranports kavējas ir slikti, visi ir slikti, kādi visi pārāk laipni - slikti, kādi visi nepatiesi - slikti utt.... Kas????????? Tiešām? Citādāk nevar, ja?

Pati esmu gājusi cauri periodam, kad viss riebjas, ir apnicis, nekas nepatīk un liekas, ka "ja tik es būtu tur citur tajā zelta vietā tad tur gan es atrastu laimi". Ziniet ko? Nekā nebija! Ja tu nespēj priecāties un novertēt to, kas tev ir, tad tu nespēsi novērtēt neko no tā, kas tev būs - nonākot cerētajā paradīzē tu secināsi, ka tev joprojām nekas nepatīk un vissirslikti.com

Tas viss tikai tādēļ, ka pats neesi ticis/-usi skaidrībā ar sevi - kas tu esi, ko tu meklē, kas tevi priecē. Tev tiešām viss ir tik slikti? Varbūt vērts ir salīdzināt - bada māktos bērniņus Āfrikā, bez mājām, izglītības, mīlestības vai veselības aprūpes; tam blakus noliec sevi un padomā vai tiešām viss ir TIK slikti.



Šeit es atsaukšos uz R. Brensona "Ej un dari!" mini-grāmatas otro nodaļu, bet nevaru nepiekrist un tieši šoreiz gribās to citēt:

"Priecājies, cītīgi strādā, un nauda nāks!
Nezaudē laiku - izmanto izdevību!
Uz dzīvi raugies pozitīvi!
Jau kaut kas tevi neiepriecina, pievērsies kam citam!"

Es dzīvoju pēc šāda principa, tagad rakstot blogā es arī atspoguļoju lietas tikai pozitīvi, jo raugos uz visu ar optimismu. Protams, varu jau rakstīt, ka kājas slapjas, jo lietus līst (īstie zābaki vēl tiek meklēti), varu arī sūdzēties, ka autobusu satiksme pašvaka, reti iet un ne vienmēr atbilst sarakstam, bet var jau arī pastaigāties vai ne? Izej laicīgāk un paspēsi visu! Varu arī sūdzēties par lielo aziātu īpatsvaru, bet vai viņus var vainot vai var ko pārmest viņiem - arī viņi ir tikai cilvēki, kas šeit ieradās labāku dzīves iespēju meklējumos. Jā, varu arī pastāstīt, ka ar elektroprecēm ir ķibeles - epilatoru nevaru sev nopirkt, jo piedāvājums sastāv no diviem modeļiem, kuri maksā dārgāk nekā LV, bet gan jau ar laiku es arī šo "problēmu" atrisināšu. Transports arī dārgs, divām zōnām mēnesim 99.00 CAD, bet ja tā padomā un parēķina kaut minimālos ienākumus, tad tas nebūt nav dārgi. Jā, arī pārtika ir ļoti dārga, kad ieraudzīju siera cenas, likās, ka šeit nekad nepirkšu un neēdīšu sieru, bet nu mīlīši, ar to ir jārēķinās, ne?

Nav ko braukt ar tukšu pauri un viltus cerībām, jo ar interneta resursiem un nedaudz pacietības visu šo informāciju var laicīgi iegūt un izpētīt, lai nenākas nolidot tik daudzus kilometrus un secināt, ka johaidī, te vissirslikti.ca!

Katrs pats savas laimes kalējs, piemēram, es visvairāk par visu cenšos gūt prieku no tā, ko daru, tāpēc arī  TU ej un dari un viss būs labi!!!

Oi nevaru, nevaru, šodien smaidu no sejas nevarēju dabūt nost, jo mani ir pārņēmusi Ziemassvētku sajūta - veikalā skan tikai X-mas dziesmas, uz pidžammām ir ziemeļbrieži un cup-cakes, bārdaini vecīši un eglītes; vīri sievām jau iepērk svētku dāvanas, sievas sev atkal iepērk dāvanas, veikala iekārtojumu vakar nomainīja uz Zsvētkiem un šī ir mana dienas dziesma

Pirmdien svinējām Mārtiņdienu ar Kalifornijas vīniem :)
Otrdien biju uz interviju un tiku otrajā kārtā intervijai par darbu olimpiskajās spēlēs (sponsori, 5* viesnīcas, laba alga), otrā kārta rīt (turam īkšķus!!!)
Trešdien bija pirmā apmācības/darba diena - darbs kā darbs, bet pats labākais - īpašais piedāvājums darbiniekiem pirms Ziemassvētkiem - visai produkcijai divas nedēļas -50% atlaide YEEEEAAYYYYYYY



Vispār bija paredzēts, ka 22. novembrī būs lielā apmācības diena/seminārs, bet skat jau grafiks salikts no šodienas un līdz tam arī dabūsim pastrādāt. Atļaušos arī sevi palielīt - vadība mani uzslavēja (gaidu prēmijas, ja) :D he he

Edžus arī ļoti apmierināts ar savu darbiņu un darbiņš (The Boss) ar viņu, Edgars jau no pirmdienas strādā un tik ceram, ka vēlāk mūsu grafiki vismaz nedaudz sakritīs!


p.s.
Ieva - pasaki Artai, ka Victoria'S Secret no jaunā gada būs arī Kanādā ;)

UPD: nav nekāds Victoria Secret ir VICTORIA'S SECRET, paldies BAUBO! :D

njā, nobraucām 70km tieši uz dienvidiem, ar visu robežas šķēršošanu tas mums aizņēma pusotru stundu, 6 USD un nonācām Bellis Fair Mall un tas mūs ir totāli sabojājis, jo oficiāli paziņoju, ka Kanādā ir dārgi, bet ASV ir tik lēti (apģērbs, mega fēnu izvēle (te ir uz vienas rokas diviem pirkstiem saskaitāms fēnu piedāvājums), pārtika, jā, jā, arī alkohols, (vīnu nopirkām), protams, benzīns u.c. lietas)

labi nav jau tā, ka tagad pēc maizes un piena brauksim uz štatiem, beeeeeeeeeeeeet Z-svētku šopings gan jau ieplānots tieši tur, tikai tad gan varētu līdz Sietlai aizlaist!

atpakaļceļā robeža aizņēma vairs tikai 10min un es veiksmīgi paspēju uz savu "darbiņa" pasēdēšanu. Vispār varu pastāstīt, ka mūsu mātes uzņēmums ir tas pats, kas ražo Victoria Secret ;) un pie mums ir nopērkami VS ķermeņa kopšanas līdzekļi/smaržas, pie vienām vakar tiku - jeeeey :)

Bija gan iepazīšanās, gan apmācības daļa - sēdēju klausījos valodā un sapratu, kā var optimāli iemācīties valodu - paņemam tirdzniecības centru ar maksimāli dažādiem veikaliem un katru mēnesi strādājam ar citiem produktiem (voilā) - valodas pūriņš pilns! Man tik daudz ko vēl mācīties :)

Lai visiem labi iesākas šī nedēļa! :*

Čaviņa visiem!

Pirms nedēļas bijām Kapilāno dabas parkā, ļoti, ļoti skaists, jaukas pastaigu vietas un diezgan tuvu centram, nepilnas stundas laikā var aizbēgt no lielpilsētas. Puišiem tā vien actiņas mirdzēja, kad tie ieraudzīja zvejniekus velkam lielos lomus no upes, protams, pašiem āķis lūpā un jau ir ievāktas ziņas par makšķernieku atļaujām. Bildes no pārgājiena pa kreisi slīdrādē :)

Nedēļa vienkārši aizlidoja, nemanot, tikām abi arī pie darba līgumiem, katrs savā jomā - Edzis uz auto, es uz LaSenza. Tūrisms pagaidīs, jo tur nepieciešama license, līdz tam paniekošos ar sievišķīgākām lietām :) Tas tāds pagaidu variants, galvenais, ka būs pirmais ieraksts resume par vietējo darba pieredzi. Rīt vakarā ir arī pirmā darba ballīte - ar čikitām no darba savāksimies darbā, kad shopping mall jau slēgts, no 6:00-9:30 PM ieēst picu, uzdzert soft drinkus, pārrunāsim lietas arī par darbiņiem un jauno produkciju - pasākums brīvprātīgs, bet labprāt iešu, lai iepazītos ar kolēģēm un vēl tāds sīkumiņš - man par to maksās :D :D :D
Jā, jā, te ir valsts, kas maksā bez ierunām, ja tu ej ne-darba laikā vai papildus!

Vēl viens plusiņš, runājot par atvaļinājumiem un brīvdienām/svētku dienām Kanādā. Atvaļinājumu aprēķina procentuāli nostrādātajam, tātad paņem manas nostrādātās dienas un aprēķina 4% no tām - tik dienas man pienākas apmaksāta atvaļinājuma. Attiecīgi arī aprēķina atvaļinājuma naudiņu. Strādājot ilgāk par 5 gadiem utt šis procents palielinās.
Savukārt prikoliņš sanāk ar svētku dienām, tātad par tām maksā. Pat ja tu nestrādā tajā dienā, a, ja strādā, tad dubultā maksā. Piemēram, viņiem tagad nāk 11. novembris (kara piemiņas diena), es tajā nestrādāju, bet man par to maksās. Tām, kas strādā maksās dubultā - NICE, huh?!

Pateicoties Kiki, esam tikuši pie nedēļas bezmaksas kačenes apmeklējuma, ko arī vakar sākām izmantot. Pēc skrejceliņa un eliptiskā štukoju, pie kura aparāta iet tālāk, kad skumju un vientuļu pašā maliņā ieraudzīju airēšanas trenažieri - awwwww, atcerējos jaunību un treniņus, smirdīgo Lielupes jahtkluba ģērbtuvi un trenažieru zālīti un uzreiz devos pie tā :) Pilsētas centrā var arī paši laivas izīrēt un paairēt, varbūt pavasarī būs jāiemēģina, bet tad jāsagaida ciemos Daniela, lai varam divniekā iziet :*

Šodien bijām Vankūveras akvārijā, hmm, patiesībā nedaudz vīlos, jo taisnība jau laikam ir tam, ja esi bijis vienā akvārijā, tad uz pārējiem nav, ko triekties, nu izņemot, ja tu neesi Tomass :D bet dodu papildus punktu novērtējumā, jo apmeklējuma cenā bija arī 4D kino :)

Kas rīt? Ā jā - uz Ameriku, izīrēsim auto un agri no rīta jau dosimies ceļā visi četri, mēs un mūsu namamātes Kiki un Evita. Brauksim uz tuvāko ASV pilsētu maz-mazītiņā šopingā (hihi)

Jaunnedēļ jau sarunāti pāris dzīvokļi apskatei un mūsu bariņu papildinās vēl viens letiņš, pa tiešo no Toronto - welcome Mārtiņ!

                                           Laikam esmu īstajā vietā, jo jūtos kā mājās.

Maski šou

Jā, piektdien jau varēja just pilsētā Helovīnu - daļa cilvēku jau bija maskās gan pa dienu, gan vakarā uz ballītēm ejot un izdomas tautai netrūkst. Tad, protams, kulminācija vakardien, sīči diedēlēja saldumus gan pa mājām staigājot, gan noteiktos laikos lielveikalos. Galvenais ir "groziņš" ķirbja formā, kurā tad savākties končas u.c. saldumus. Vakar vakarā paši mājās pasēdējām, iedzērām, iztikām bez maskām šoreiz, nolēmām, ja nu kāds prasīs kāpēc nav maskas, teiksim, ka mums ir - tēlojam krievus :) :) :)
Ap desmitiem braucām uz centru, nu johaidī, galvenā iela bija nosēta ar visiem mošķiem, klauniem un frīkiem - sākot no vienkāršākiem kostīmiem (Flinstoni, arābu šeihi, raganas), līdz standarta skuķu ietērpiem (slutty medmāsiņa, policiste vai bizbizmārīte tīkliņzeķubiksēs un augstpapēdenēs) un bija arī tādi, ka mute palika vaļā, ar kārtīgu grimu un var redzēt, ka cilvēks pamatīgi piestrādājis pie ietērpa, ne tikai nopircis jau gatavu un uzvilcis. Pie klubiem rindu rindas, lai tiktu iekšā jānostāv ilgs laiciņš, bet mēs šoreiz palikām novērotājos, aizbraucām tik lai apskatītos, kas lācītim mugurā, ne vēderā :D
___________________________________________________
Are you Stacy?  

Vakar naktī stāvam uz viena stūra un gaidam Ievu, tautu masas plūst. Man no vienas puses Edgars aplicis roku apkārt, otrā pusē blakus stāv Tomass. Pienāk mums klāt četri tipiņi, tādi aizdomīgi, pieliecas pie manis un prasa "Are you Stacy?". Man acis lielas, miljons domas prātā, nu, protams, viss skaidrs, džeki sarunājuši meiteni, nosprieduši, ka Edzis un Tomass ir mani suteneri un nu ir atnākuši pakaļ precei. Pasaku, ka neesu nekāda Stacy, šie momentāli atšujas, bet nekur tālu prom neiet un rotē apkārt, gaidot savu Stacy. Kļūst interesanti, jo ziņkāre moka, kas nu būs :D Paiet krietns laiciņš, pa to puiši jau liekas, ka sāk nedaudz nervozēt, cīgas velk vienu pēc otras, mēs jau ķiķinām par viņu neķītro plānu ar Stacy. Un tad atnāk Stacy - īsi šortiņi, viņas maska ir remontdarbinieks vai kas tamlīdzīgs, ļoti smaidīga, aha skaidrs, puišiem paveicies.....tad galvenais runātājs vecis paver mēteli un....izvelk maku - Steisijas maku, kuru Steisija pazaudēja un puiši būdami laipni un jauki sazvanīja meiteni un sarunāja satikties, lai to atdotu :D :D :D
Kā mēs smējāmies par savu slimo fantāziju un tā vakara mācība mums bija, ja tev kāds prasa:
"Are you Stacy" Atbilde ir "Yes, it is my wallet!" :)
__________________________________________________
Grouse Mountain 

Šorīt cēlāmies laicīgi, ieštellējām pareizi pulksteni, jo šeit tas tiek pagriezts atpakaļ nedēļu vēlāk, (naktī uz pirmo novembri) saģērbāmies un braucām uz Ziemeļvankūveru, ar vēl vienu autobusu uzbraucām Grouse Mountain, tad sākās kāpiens 2,9km augstumā, nu jā, izturīgam jābūt un ar labiem apaviem un atbilstošu ietērpu, labā fiziskā formā (nevis piemēram pēc Helovīna tusiņa ar vīnu un Bacardi, ja). Dabūjām pasvīst, bet tas bija to vērts, mūsu pirmās reizes finiša laiks 1h 15min, kas ir labs, taču nākamreiz jau centīsimies uzlabot savu laiku :) Pakāpieni diezgan stāvi, vietām tie no koka, vietām pa akmeņiem jākāpelē. Kalnā miers un klusums, mežs fantastisks, tikai daudz nevar atļauties riņķī lūkoties, jo jābūt ļoti uzmanīgam, jāskatās, kur spert kāju un jāuzmanās nepaslīdēt. Kad tikām virsotnē pārņēma tāda labsajūta - lieliski, mēs to pieveicām un noteikti darīsim to atkal! Kā reize mākoņi paklīda un no augšas bija redzama visa Vankūvera - elpu aizraujošs skats :) un, protams, dzīvnieciņi - apskatījām dzīvē divus grizli lāčus, mazos Bembijus un pa kādai vāverītei. Lejā gan braucām ar gaisa tramvajiņu, kas pavēra vēl labāku skatu gan uz egļu virsotnēm, blakus kalnu, gan Vankūveru un blakus esošo ezeru. Laba diena beidzas ar labu maltīti - centrā ieskrējām pie japāņiem uz suši un tad gan uz mājām, siltā dušā un drīz būs arī bildes ;)