Ziniet saka, ka nav nepiemērotu laikapstākļu ir tikai nepiemērots apģērbs?! Njā, es tad to saprotu, līdz ar to waterproof Vankūverā ir izdzīvošanas pamats, bet ko es nesaprotu - vietējo rudens-ziemas sezonas stiliņš.

Tātad stāvu es - pusgarais mētelītis, dažreiz uzlieku kapuci, noteikti ar cimdiņiem (parastie plānie, adītie), pusgarie zābaki, garās bikses (bet protams), varbūt vēl kādreiz saņemšos un uzvilkšu kleitiņu-svārkus, bet ar 70DEN zeķbiksēm un tad man nostājas blakus kāds no vietējiem un man ir tāds WTF (latv. -
ō, jopcik)
- dāmas, ja tās var tā nosaukt, miņuki vai kleitiņa, šortiņi, plikas kājas, kājās flip-flopi (jēzenes, vai kā nu kurš tās sauc), kurpītes bez zeķēm vai zeķbiksēm, kādai no prātīgākajām ir mugurā mētelis;
tāpat puiši - šortos, kedās (tie gudrākie, citi iet šļucenēs), T-kreklos, plānās jaciņās, vēl autobusā, vakara reisā, kāds pamanās atvērt logu, jo redz karsti - hmmm

Iesākumā likās, ka visa pamatā ir izskaidrojums auto-telpas princips - viņš/viņa plāni ģērbties var, ja vislaik pārvietojas ar auto, no kura uzreiz ieiet telpās, bet šo teoriju apgāž visi tie simti, kuri pārvietojas ar kājām, metro vai citu sabiedrisko.

Uz veselību!