Maski šou

Jā, piektdien jau varēja just pilsētā Helovīnu - daļa cilvēku jau bija maskās gan pa dienu, gan vakarā uz ballītēm ejot un izdomas tautai netrūkst. Tad, protams, kulminācija vakardien, sīči diedēlēja saldumus gan pa mājām staigājot, gan noteiktos laikos lielveikalos. Galvenais ir "groziņš" ķirbja formā, kurā tad savākties končas u.c. saldumus. Vakar vakarā paši mājās pasēdējām, iedzērām, iztikām bez maskām šoreiz, nolēmām, ja nu kāds prasīs kāpēc nav maskas, teiksim, ka mums ir - tēlojam krievus :) :) :)
Ap desmitiem braucām uz centru, nu johaidī, galvenā iela bija nosēta ar visiem mošķiem, klauniem un frīkiem - sākot no vienkāršākiem kostīmiem (Flinstoni, arābu šeihi, raganas), līdz standarta skuķu ietērpiem (slutty medmāsiņa, policiste vai bizbizmārīte tīkliņzeķubiksēs un augstpapēdenēs) un bija arī tādi, ka mute palika vaļā, ar kārtīgu grimu un var redzēt, ka cilvēks pamatīgi piestrādājis pie ietērpa, ne tikai nopircis jau gatavu un uzvilcis. Pie klubiem rindu rindas, lai tiktu iekšā jānostāv ilgs laiciņš, bet mēs šoreiz palikām novērotājos, aizbraucām tik lai apskatītos, kas lācītim mugurā, ne vēderā :D
___________________________________________________
Are you Stacy?  

Vakar naktī stāvam uz viena stūra un gaidam Ievu, tautu masas plūst. Man no vienas puses Edgars aplicis roku apkārt, otrā pusē blakus stāv Tomass. Pienāk mums klāt četri tipiņi, tādi aizdomīgi, pieliecas pie manis un prasa "Are you Stacy?". Man acis lielas, miljons domas prātā, nu, protams, viss skaidrs, džeki sarunājuši meiteni, nosprieduši, ka Edzis un Tomass ir mani suteneri un nu ir atnākuši pakaļ precei. Pasaku, ka neesu nekāda Stacy, šie momentāli atšujas, bet nekur tālu prom neiet un rotē apkārt, gaidot savu Stacy. Kļūst interesanti, jo ziņkāre moka, kas nu būs :D Paiet krietns laiciņš, pa to puiši jau liekas, ka sāk nedaudz nervozēt, cīgas velk vienu pēc otras, mēs jau ķiķinām par viņu neķītro plānu ar Stacy. Un tad atnāk Stacy - īsi šortiņi, viņas maska ir remontdarbinieks vai kas tamlīdzīgs, ļoti smaidīga, aha skaidrs, puišiem paveicies.....tad galvenais runātājs vecis paver mēteli un....izvelk maku - Steisijas maku, kuru Steisija pazaudēja un puiši būdami laipni un jauki sazvanīja meiteni un sarunāja satikties, lai to atdotu :D :D :D
Kā mēs smējāmies par savu slimo fantāziju un tā vakara mācība mums bija, ja tev kāds prasa:
"Are you Stacy" Atbilde ir "Yes, it is my wallet!" :)
__________________________________________________
Grouse Mountain 

Šorīt cēlāmies laicīgi, ieštellējām pareizi pulksteni, jo šeit tas tiek pagriezts atpakaļ nedēļu vēlāk, (naktī uz pirmo novembri) saģērbāmies un braucām uz Ziemeļvankūveru, ar vēl vienu autobusu uzbraucām Grouse Mountain, tad sākās kāpiens 2,9km augstumā, nu jā, izturīgam jābūt un ar labiem apaviem un atbilstošu ietērpu, labā fiziskā formā (nevis piemēram pēc Helovīna tusiņa ar vīnu un Bacardi, ja). Dabūjām pasvīst, bet tas bija to vērts, mūsu pirmās reizes finiša laiks 1h 15min, kas ir labs, taču nākamreiz jau centīsimies uzlabot savu laiku :) Pakāpieni diezgan stāvi, vietām tie no koka, vietām pa akmeņiem jākāpelē. Kalnā miers un klusums, mežs fantastisks, tikai daudz nevar atļauties riņķī lūkoties, jo jābūt ļoti uzmanīgam, jāskatās, kur spert kāju un jāuzmanās nepaslīdēt. Kad tikām virsotnē pārņēma tāda labsajūta - lieliski, mēs to pieveicām un noteikti darīsim to atkal! Kā reize mākoņi paklīda un no augšas bija redzama visa Vankūvera - elpu aizraujošs skats :) un, protams, dzīvnieciņi - apskatījām dzīvē divus grizli lāčus, mazos Bembijus un pa kādai vāverītei. Lejā gan braucām ar gaisa tramvajiņu, kas pavēra vēl labāku skatu gan uz egļu virsotnēm, blakus kalnu, gan Vankūveru un blakus esošo ezeru. Laba diena beidzas ar labu maltīti - centrā ieskrējām pie japāņiem uz suši un tad gan uz mājām, siltā dušā un drīz būs arī bildes ;)