Runājot par braukšanu uz Kanādu, te nu ir jautājums par to, ko tu meklē un sagaidi. Šobrīd visus satiktos imigrantus/ieceļotājus dalu divās lielās grupas - "ņe tuda popal" vai "IR" [mēs piederam otrajai grupai].

Ņe tuda popal
- ja meklē vieglu, ātru peļņu;
- ja brīvi nepārvaldi angļu valodu;
- ja esi kluss, kautrīgs, noslēgts;
- ja esi bez ietaupījumiem vai uzturlīdzekļiem, lai izdzīvotu vismaz pāris mēnešus;
- ja labi jūties tikai dienvidzemēs;
- ja patīk lētas izklaides...


IR
- ja saproti, ka nav sliktu laikapstākļu, bet ir tikai nepiemērots apģērbs un apavi;
- ja saproti, ka cītīga strādāšana tiek labi atalgota;
- ja saproti, ka lai nonāktu koka galotnē ir jāsāk ar tā saknēm;
- ja apzinies, ka dzīvojot svešā zemē ir jāciena vietējā kultūra un paražas;
- ja esi spējīgs ātri pielāgoties, mācīties un attīstīties;
- ja apzinies, ka esi iebraucējs zemē, kura tevi laipni aicinājusi dzīvot un strādāt, līdz ar to - jūties, kā mājās, bet neaizmirsti, ka esi ciemos;
- ja apzinies, ka nav labāku vai sliktāku vietu/cilvēku/apstākļu ir tikai atšķirīgi, un citādais ir jāciena; [nejaukt ar vārdu "savāds", skat. latv. val. skaidrojošajā vārdnīcā]...

Šos abus sarakstus varētu vēl ilgi turpināt, taču ar to es centos norādīt uz domu par aizceļošanu darba nolūkos un katram vajadzētu izvērtēt pirms spert šo soli vai tik tāls ceļš vispār ir pareizajā virzienā?!

Čehietes - satiku veikalā, abas nodzīvojušas 2 mēnešus Vankūverā, darbu neatrada, naudu iztērēja, tagad brauks mājās. Satiku, kad viņas laikoja vienas no dārgākajām korsetēm un zeķēm veikalā.

Spāņi - mīl sauli un siltumu, viņu dzimtenē valda bezdarbs un viņi mīlot sniega sporta veidus atteicās no visa, lai pārvāktos uz šo Ziemeļvalsti un ir neizsakāmi laimīgi, lai arī nosaluši, bet vismaz ir piepildījuši savu sapni.

Austrālis - uzskata, ka ceļojot un darot dažādus gadījuma darbus, iegūs lielisku dzīves pieredzi, kas turpāk viņam noderēs dzīvē, saprot, ka nekas nerodas no nekā, ja meklē darbu, tad meklē - stāsti par to visiem, runājies, ej un dari - tikai tā tu nonāksi pie darba. Darbu atrada nedēļas laikā.

Latvieši - atbrauca, nesteidzās, vilcinājās, kaut kā ar darbiem neveicās, necentās vēl vairāk un nepielāgojās. Varbūt kļūdaini izvērtēja apstākļus, bet nu pēc diviem mēnešiem īsti darba nav.

Kanādietis, pamet darbu, aizbrauc uz otru Kanādas galu, viena diena, 45 minūtes un darbs rokā - tikai tāpēc, ka ar pārliecību un uzstājību rodas īstās iespējas!

Katrs pats savas laimes kalējs, bet ja nav kazai piena, tad nav - apdomājies pirms rīkojies, lai nav jāuzklausa kārtējais bēdu stāsts par riebīgo Kanādu, cik te slikti un vispār kāpēc neviens neteica, ka te nav paradīze.